![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es pieņemu, ka arī tie, kuri šobrīd nelaiž garām iespēju padirsties par to, ka citi nepareizi izrāda emocijas, nepareizi jūt, nepareizi domā, paši tikai šādā veidā slāpē dabisko diskomfortu, kuru allažiņ izsauc nāve.
Aizsargreakcijas ir dažādas.
Aizsargreakcijas ir dažādas.
Man šķiet visai iezīmīgi, ka nicīgu, izsmējīgu vai pat nosodošu attieksmi Latvijā mēdz izpelnīties kolektīvas emociju izpausmes. Ja cilvēki kolektīvi priecājas valsts svētkos un sprauž pie atlokiem lentītes - tātad lohi, liekuļi un vispār potenciāls ļaunums. Ja kolektīvi apraud lielu skaitu mirušo, dedzina svecītes - atkal lohi, histēriķi, liekuļi.
Iespējams, tā vairāk ir ieaudzināta tradīcija. Esmu pārliecināta, ka kādā Gruzijā vai Grieķijā neviens nevīpsnātu par daudz vētrainākām reakcijām.
Taču pie mums Īstenai bizamžurkai jābūt vienalga, vai tā dzīvo, vai mirst.:) Gan priecāties, gan skumt katrs drīkst savās mājās zem segas, apkārtējiem par to nebūtu jāzina.
Par citiem nemāku teikt, bet jā, man sagādā diskomfortu(pavisam sīku gan) daudzas un dažādās kolektīvās emociju izpausmes, bet tikai un vienīgi tālab, ka kolektīvās emociju izpausmes man nesaistās ne ar ko saprātīgu un tas vienmēr diezgan tieši atgādina, cik cilvēkiem vienkārši ir kļūt par nesaprātīgu pūli, ko vada kaut kādas brīža emocijas. Tas nav nekas nedz slikts, nedz labs, tā vienkārši ir. Tas ir dabiski. Un šī apziņa, ka arī pats kaut kādos apstākļos varu kļūt par kaut kādu brīža emociju vadīta pūļa sastāvdaļu, ir visai nepatīkama, pat teiktu, ka biedējoša.
Bet manuprāt Tu diezgan labi racionalizē savu diskomfortu.