Neakadēmisks vērojums
Kad sievietēm dažādās intervijās jautā, kā viņas jūtas vai realizējas "kā sievietes", visbiežāk - gandrīz vienmēr - viņas izplūst stāstā par savām attiecībām ar vīriešiem.
Savukārt, ja šādu jautājumu uzdod vīrietim, kas gadās daudz, daudz retāk (jo vīrietis pirmkārt ir cilvēks, pēc tam sava dzimuma pārstāvis), ir daudz lielāka iespēja, ka viņš stāstīs par savām interesēm, vaļaspriekiem un citām lietām.
Disklaimeris - es nevienam šaja sakarā neko nepārmetu, neuzbrūku, nežēlojos, nemeklēju cēloņus, pat nesecinu. Tikai vēroju, turklāt, iespējams, maldīgi.
Savukārt, ja šādu jautājumu uzdod vīrietim, kas gadās daudz, daudz retāk (jo vīrietis pirmkārt ir cilvēks, pēc tam sava dzimuma pārstāvis), ir daudz lielāka iespēja, ka viņš stāstīs par savām interesēm, vaļaspriekiem un citām lietām.
Disklaimeris - es nevienam šaja sakarā neko nepārmetu, neuzbrūku, nežēlojos, nemeklēju cēloņus, pat nesecinu. Tikai vēroju, turklāt, iespējams, maldīgi.
/es jau varu zīmēties, ibo pēdējoreiz, kad man šo jaut intervijā uzdeva, atteicu, ka nav nekāda specifiska sievietes likteņa, kuru realizēt, un attiecīgi.