Droši vien.:) Nujā, es, protams, domāju to mirkli, kad dienvidu pilsētās sāk krēslot, un visādi mūžzaļi koki sāk ļoti izteikti smaržot. Visu dienu viņi ir siltumā krājuši smaržu, un tajā brīdī ļauj tai pamazām izplūst. Un tad pārņem sajūta, ka vakars ir svētki, un ka vispār katru dienu ir svētki.`
Ak, laimīgā!:) Kādās pilsētās Tu būsi? mēs bijām Bastijā - tā ir veca dženoviešu osta ar augstām 19.gadsimta mājām un šaurām ieliņām, pašreizējais salas administratīvais un kultūras centrs; bijām Kortē - tā ir salas senā galvaspilsēta, paslēpta augstu kalnos, universitātes pilsēta ar etnogrāfisko muzeju, vietējo nacionālistu lepnums, pilsēta, kurā es "atstāju gabaliņu sirds":); bijām Ajačo jeb Ažakso - tā ir eleganta kūrortpilsētiņa, noaugusi oleandriem un palmām, nosēta Napoleona piemiņas vietām; mēs bijām arī mazos kalnu ciematos - Kala-Kuči un Albertači, kur bridām cauri dzelkšņainām govju un kazu ganībām un līdz pēdējai putekļainajai tulznai sapratām, ka Korsika nav ne Francija, ne Itālija, bet kaut kas ļoti, ļoti pats par sevi; un vēl mēs rāpāmies kalnos, lēkājot no viena saules nokaitēta akmeņa uz otru, slāpēs pieplokot ledainiem strautiem un uz dibena šļūcot lejā pa klintsbluķiem... Nujā... Un tagad man ir sentiments. Un es nežēlīgi gribu tur vēl kādreiz atgriezties.
Par Korsiku zinu, ka tā ir laba izvēle, par Sardīniju vienkārši ticu.:) Ai, bildes jau rodas tad, kad ieraugi konservēšanas vērtu mirkli, un to jau iepriekš nevar paredzēt.:) Nu, jauki! Tur būs silts. Pasveicini oleandrus, akācijas, palmas un klintis! Man viņu šeit pietrūkst.:)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nujā, es, protams, domāju to mirkli, kad dienvidu pilsētās sāk krēslot, un visādi mūžzaļi koki sāk ļoti izteikti smaržot. Visu dienu viņi ir siltumā krājuši smaržu, un tajā brīdī ļauj tai pamazām izplūst. Un tad pārņem sajūta, ka vakars ir svētki, un ka vispār katru dienu ir svētki.`
Kādās pilsētās Tu būsi?
mēs bijām Bastijā - tā ir veca dženoviešu osta ar augstām 19.gadsimta mājām un šaurām ieliņām, pašreizējais salas administratīvais un kultūras centrs; bijām Kortē - tā ir salas senā galvaspilsēta, paslēpta augstu kalnos, universitātes pilsēta ar etnogrāfisko muzeju, vietējo nacionālistu lepnums, pilsēta, kurā es "atstāju gabaliņu sirds":); bijām Ajačo jeb Ažakso - tā ir eleganta kūrortpilsētiņa, noaugusi oleandriem un palmām, nosēta Napoleona piemiņas vietām; mēs bijām arī mazos kalnu ciematos - Kala-Kuči un Albertači, kur bridām cauri dzelkšņainām govju un kazu ganībām un līdz pēdējai putekļainajai tulznai sapratām, ka Korsika nav ne Francija, ne Itālija, bet kaut kas ļoti, ļoti pats par sevi; un vēl mēs rāpāmies kalnos, lēkājot no viena saules nokaitēta akmeņa uz otru, slāpēs pieplokot ledainiem strautiem un uz dibena šļūcot lejā pa klintsbluķiem...
Nujā...
Un tagad man ir sentiments. Un es nežēlīgi gribu tur vēl kādreiz atgriezties.
vieniigais ko es varu pateikt: nu Korsika kaa jau Korsika !!!
-Golfo Aranci
-Olbija
Orgozolo
Dorgali
Baunei
Muravera
Kaljari
Barumīni
Oristāno
Algero
Capo Caccia
Tad Korsika
Santa Teresa di Gallurs
Bonifačo
Propriano
Bavella
Conca
Santene
Ajačo :o)))))
Piana
Porto
Evīza
Korte
Bastija
man liekas tā bija laba izvēle , vai ne ;o)))
Varbūt ko īpašu nobildēt? ;o)))
Ai, bildes jau rodas tad, kad ieraugi konservēšanas vērtu mirkli, un to jau iepriekš nevar paredzēt.:)
Nu, jauki! Tur būs silts. Pasveicini oleandrus, akācijas, palmas un klintis! Man viņu šeit pietrūkst.:)