Ilgojos pēc ciedru un ciprešu smaržas mirkli pēc saulrieta.
23. Augusts 2004
1. Augusts 2004
Un vēl mazliet par Korsiku
Korsikā ir pazudusi robeža starp savvaļu un piejaucētību. Par kalnos klīstošajām cūkām es tā arī netiku gudra - tās apzinās sev kādu saimnieku, jebšu nē? Kazu un aitu barvežiem gan rūpīgas rokas bija zvaniņus kaklā iekārušas. Droši vien arī starp dzelkšņiem un kazenājiem gremojošās govis vakaros uzmeklēja kādu, kas izslauc. Lopiņu bija daudz, aploku - ļoti maz, gana - neviena. Un pilsētās visiem kaķiem pirātisks nicinājums acīs.
Un nekāda dramatiska kontrasta, vien rēna, nemanāma pāreja no kūrortpilsētiņas ar laistītām puķudobēm, suvenīru veikaliņiem, kazino, ielasmeitām, transvestītiem uz smilšainām, akmeņainām takām mežonīgās klintīs.
Un nekāda dramatiska kontrasta, vien rēna, nemanāma pāreja no kūrortpilsētiņas ar laistītām puķudobēm, suvenīru veikaliņiem, kazino, ielasmeitām, transvestītiem uz smilšainām, akmeņainām takām mežonīgās klintīs.
30. Jūlijs 2004
Viena no Korsikas mīklām man bija sv. Rita - cisterciešu(?) mūķene, kuras attēls rotāja katru baznīciņu vai kapelu, kurā vien gadījās ieiet. Šodien ieguglēju - izrādās "She is the patroness of impossible cases". Man jau bija aizdomas, ka korsikāņi visstiprāk tic neiespējamajam.
27. Jūlijs 2004
Vēl šis tas no Korsikas mīlassstāstiem
Jā, un, starp citu, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
snorke ceļojuma ceturtajā dienā savaldzināja Felīči un gandrīz palika dzīvot mazā kalnu namiņā, kur viņai nāktos ķemmēt ēzeļus, slaukt kazas un baltā priekšautiņā iznēsāt viesiem vīnu.
Diemžēl izšķirošajā brīdī atskanēja bērna kliedziens: "Mammu, pasaki, lūdzu, tūlīt pat pasaki, ka tas bija joks!!!!"
Un viņa pateica.
Un aizgāja tālāk. Lejup no kalna. Uz pilsētu. Rietēja saule.
snorke ceļojuma ceturtajā dienā savaldzināja Felīči un gandrīz palika dzīvot mazā kalnu namiņā, kur viņai nāktos ķemmēt ēzeļus, slaukt kazas un baltā priekšautiņā iznēsāt viesiem vīnu.Diemžēl izšķirošajā brīdī atskanēja bērna kliedziens: "Mammu, pasaki, lūdzu, tūlīt pat pasaki, ka tas bija joks!!!!"
Un viņa pateica.
Un aizgāja tālāk. Lejup no kalna. Uz pilsētu. Rietēja saule.
Sveiki, aizlijušās aukstzemes iemītnieki!
Jāatzīstas, ka snorke-s izplatītās ziņas par manām precībām ir mazliet pārsteidzīgas.
Nu, labi - man gadījās saņemt bildinājumu.
Nu, labi - man pat gadījās uz to atbildēt ar "Oui, oui, oui!" - jo ko gan citu spēj pateikt uz rokām nēsāta sieviete oleandru smaržas apdvestā, cikāžu piedziedātā zvaigžņu apmirdzētas Vidusjūras piekrastē.
Nu, labi - es slepus notraucu sāļi sūru asariņu, mādama kādam ardievas no vilciena Corte - Bastia loga.
Bet tas arī viss. Es nepaliku tur - starp palmām, oleandriem, hibiskiem un glicīnijām. Es nepaliku pie saules, jūras un kalniem, kuros pa klintsbluķiem lēkā govis un aitas, zvaniņus šķindinādamas. Es atgriezos šeit - pelēkā, slapjā un vēsā pilsētā, pie apnikuša darba un dažiem mīļiem draugiem.
Kādu laiciņu es modīšos ar mūžseno jautājumu: "kā būtu, ja...?"
Tad pāries.
Vienmēr pāriet.
Si tu t'appelles mélancolie...
snorke-s izplatītās ziņas par manām precībām ir mazliet pārsteidzīgas.Nu, labi - man gadījās saņemt bildinājumu.
Nu, labi - man pat gadījās uz to atbildēt ar "Oui, oui, oui!" - jo ko gan citu spēj pateikt uz rokām nēsāta sieviete oleandru smaržas apdvestā, cikāžu piedziedātā zvaigžņu apmirdzētas Vidusjūras piekrastē.
Nu, labi - es slepus notraucu sāļi sūru asariņu, mādama kādam ardievas no vilciena Corte - Bastia loga.
Bet tas arī viss. Es nepaliku tur - starp palmām, oleandriem, hibiskiem un glicīnijām. Es nepaliku pie saules, jūras un kalniem, kuros pa klintsbluķiem lēkā govis un aitas, zvaniņus šķindinādamas. Es atgriezos šeit - pelēkā, slapjā un vēsā pilsētā, pie apnikuša darba un dažiem mīļiem draugiem.
Kādu laiciņu es modīšos ar mūžseno jautājumu: "kā būtu, ja...?"
Tad pāries.
Vienmēr pāriet.
Si tu t'appelles mélancolie...
15. Jūlijs 2004
Kā jau daži te nopratuši, es grasos Jūs uz laiciņu pamest. Rīt gan vēl, domājams, Cibā degunu iebāzīšu. Bet pēc tam - došos turp, kur jūra zilāka, saulīte siltāka, un vīrišķi temperamentīgāki.
Ja pēc 27. datuma no manis nav ziņu, tad visticamāk:
a)esmu iztērējusi/pazaudējusi/atdevusi/ļāvusi nozagt visu naudu un pelnu atpakļceļam, mazgādama traukus kādā bārā, bargas, ūsainas, melnmatainas korsikāņu madāmas uzraudzībā;
b) esmu dzērumā pavedusi kādu vieglprātīgu mačo, un viņa astoņas saniknotās, stiletiem bruņotās māsas mani piespiedušas viņu apprecēt, lai glābtu dzimtas godu;
c) esmu ar saucienu: "Puiši, puiši, nevajag!" metusies izšķirt divus vendetas aizrautus brašuļus, un tagad viņi abi draudzīgi stāda olīvkoku uz mana kapa;
d) esmu nolēmusi atteikties no vīna, vīriešiem, dziesmām un devusi novices solījumu kādā klarisu klosterī, noslēptā augstu, romantisku kalnu ielokā.
Bet, ja es atgriezusies pamanīšu, ka esat izmetuši mani no savām frendlistēm...jā, nu tad gan es visu atlikušo mūžu nožēlošu, ka neesmu realizējusi kādu no iepriekšminētajiem scenārijiem!
Ja pēc 27. datuma no manis nav ziņu, tad visticamāk:
a)esmu iztērējusi/pazaudējusi/atdevusi/ļāvusi nozagt visu naudu un pelnu atpakļceļam, mazgādama traukus kādā bārā, bargas, ūsainas, melnmatainas korsikāņu madāmas uzraudzībā;
b) esmu dzērumā pavedusi kādu vieglprātīgu mačo, un viņa astoņas saniknotās, stiletiem bruņotās māsas mani piespiedušas viņu apprecēt, lai glābtu dzimtas godu;
c) esmu ar saucienu: "Puiši, puiši, nevajag!" metusies izšķirt divus vendetas aizrautus brašuļus, un tagad viņi abi draudzīgi stāda olīvkoku uz mana kapa;
d) esmu nolēmusi atteikties no vīna, vīriešiem, dziesmām un devusi novices solījumu kādā klarisu klosterī, noslēptā augstu, romantisku kalnu ielokā.
Bet, ja es atgriezusies pamanīšu, ka esat izmetuši mani no savām frendlistēm...jā, nu tad gan es visu atlikušo mūžu nožēlošu, ka neesmu realizējusi kādu no iepriekšminētajiem scenārijiem!