Kurvjzieža kontemplācijas

Korsikā ir pazudusi robeža starp savvaļu un piejaucētību. Par kalnos klīstošajām cūkām es tā arī netiku gudra - tās apzinās sev kādu saimnieku, jebšu nē? Kazu un aitu barvežiem gan rūpīgas rokas bija zvaniņus kaklā iekārušas. Droši vien arī starp dzelkšņiem un kazenājiem gremojošās govis vakaros uzmeklēja kādu, kas izslauc. Lopiņu bija daudz, aploku - ļoti maz, gana - neviena. Un pilsētās visiem kaķiem pirātisks nicinājums acīs.
Un nekāda dramatiska kontrasta, vien rēna, nemanāma pāreja no kūrortpilsētiņas ar laistītām puķudobēm, suvenīru veikaliņiem, kazino, ielasmeitām, transvestītiem uz smilšainām, akmeņainām takām mežonīgās klintīs.