Mazliet pārsteidz, ka mans Irānas ceļojums tik daudziem šķiet baigā eksotika un uzdrošināšanās. Jo nebija jau tur nekā TĀDA, nebija. Es pat nesaprotu, kas īsti ir TAS, no kā pēc izbrīnīto domām divām eiropietēm šajā zemē būtu jābaidās.
Visādi citādi - paldies Rietumu masu informācijas līdzekļiem, arī man bija redies teju vai iespaids, ka Irānā ir pilnas ielas ar afektā kliedzošiem agresīviem bārdaiņiem čalmās, kuri izstieptajās rokās tur kalašņikova automātus, izņemot tos brīžus, kad nenomētā ar akmeņiem svaigi izvarotās pa rokai patrāpījušās sievietes.
Ai, ko tur daudz par tiem nošmulētajiem tumsoņiem runāt. Viņiem visur kur ir tādas mazas kastītes, arī gauži vientuļās vietās, kurās, garāmejot, vari iemest naudu, kas pēc tam kaut kādā veidā tiek sadalīta trūcīgākajiem. Kad prasīju, vai šīs kastiņas neizlaupa, gids nesaprata manu jautājumu. Lohi!
protams, nemanīji. Valsts viņus fiziski likvidē un ziedoto naudu savāc sev. Protams, ka kastītes neapzog - valsts necieš konkurenci. Pietiek dažus kastīšu tīrītājus drusku publiski saraut gabalos un vuaļā, sīcene bundžās ir drošībā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Visādi citādi - paldies Rietumu masu informācijas līdzekļiem, arī man bija redies teju vai iespaids, ka Irānā ir pilnas ielas ar afektā kliedzošiem agresīviem bārdaiņiem čalmās, kuri izstieptajās rokās tur kalašņikova automātus, izņemot tos brīžus, kad nenomētā ar akmeņiem svaigi izvarotās pa rokai patrāpījušās sievietes.
Akurāt, kā pie mums, mums jau ar dižveikalos un makdonalda restorānos stāv kastes, kur naudu stūķēt. Un nabagu arī pietiek.
Trūcīgo, iespējams, tur pietiek, taču ubagus uz ielām nemanīju.