Ik pa brīdim man uznāk hipohondrisks noskaņojums, un tad es apceru, kuros orgānos man varētu būt ieperinājies vēzis. Šādu orgānu manā ķermenī ir ārkārtīgi daudz.
Diemžēl es lasu. Gan visādus wikipēdijas šķirkļus, gan šo to no populārzinātniskās literatūras. Šodien pat manās rokās nonāca divtūkstošo gadu sākumā izdota cilvēka fizioloģijas grāmata.:(
O, jā. Visi tie stāsti no paziņu loka - "Un tad viņš saslima ar angīnu, kas ilgi negrasījās rimties. Tad ārstam ienāca prātā nosūtīt uz analīzēm, kas uzrādīja balsenes vēzi", vai "Un tad viņai ilgi nedzija brūce pēc zoba izraušanas. Diemžēl, kad atklājās, ka pie vainas ir augšzokļa un deguna dobumu vēzis, metastāzes bija tikušas jau līdz plaušām". Protams, vēl visas ar psihosommatiku saistītās māņticības - jo es taču tik daudz ko savā dzīvē noliedzu, tik daudz negatīvu emociju kultivēju, vispār tik nepareizi dzzīvoju, ak, ak, ak!
Tieši tā, tieši tā, man arī ir tādi paziņas. Un arī daudz negatīvu emociju un tad attiecīgi gruzis par tām negatīvajām emocijām, un pašpāremtumi, un tad atkal bažas, ka par slimībām domājot var tās slimības piesaukt, apburtais loks kaut kāds. Un gadi, gadi, ar katru gadu tu esi dziļāk iekšā riska grupā, un tad jau sāk uzmākties tādas domas kā "nu nez, cik tad ilgi vēl nekas tāds nopietns mani neķers".
patīkami zināt, ka neesmu vienīgā tāda. patiesībā tā starp citu skrolloju, klepoju un domāju par savu deguna dobuma iedomāto vēzi, un noteikti rekordātrumā jaunības kļūdā uzpīpētais plaušu dzīvnieks. ieraudzīju un sasmējos. tā rūgti gan.
Nē, es laikam neskaidri izteicos. No hipohondrijas izriet domas par vēzi, nevis otrādi - no vēža hipohondrija. Droši vien. Kaut gan - ej nu tu sazini!:)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Protams, vēl visas ar psihosommatiku saistītās māņticības - jo es taču tik daudz ko savā dzīvē noliedzu, tik daudz negatīvu emociju kultivēju, vispār tik nepareizi dzzīvoju, ak, ak, ak!