man arī nav skaidrs, kāpēc 23. feb šā vai tā joprojām turpina svinēt, bet dara taču, īpaši darba kolektīvos. sauc par vīriešu dienu un par padomju armiju aizmirst. secinu, ka viss šis šitstorms ir krietni pārspīlēts un liekulīgs.
Nekad neesmu strādājusi darba kolektīvā, kur to tiešām svinētu. Godīgi sakot, pat neesmu nekad personiski pazinusi nevienu vīrieti, kurš būtu uzskatījis šo dienu par saviem svētkiem - pat manas padomju bērnības laikā.
es ar šo parādību pamanījos saskarties katru gadu, strādājot smalkā un izteikti latviskā kolektīvā. diezgan jau loģiski, ka padomju laikā tie nebija nekādi baigie svētki, bet tagad no armijas dienas pāri ir palicis vīriešu dienas aspekts, turklāt ērtā laikā, lai (darba kolektīvos) varētu izspēlēt kārti "kā meitenes zēniem vīriešu dienā, tā zēni meitenēm sieviešu dienā" (vakar cibā lasīju)
diezgan jau loģiski, ka padomju laikā tie nebija nekādi baigie svētki, bet tagad no armijas dienas pāri ir palicis vīriešu dienas aspekts, turklāt ērtā laikā, lai (darba kolektīvos) varētu izspēlēt kārti "kā meitenes zēniem vīriešu dienā, tā zēni meitenēm sieviešu dienā" (vakar cibā lasīju)