Nekad neesmu sapratusi, kādēļ daži cilvēki uzskata par nepiedienīgu vienatnīgu nodošanos dažām nodarbēm, kuras nebūt nav primāri vērstas uz saskarsmes vajadzību apmierināšanu - dzert alkoholu, pusdienot, iet uz kino vai teātri...
Panoptikums mums uzspiež mākslotu ekstraversiju? Vai arī tās ir bailes no indivīdu pašpietiekamības kā potenciāla antisociāla noskaņojuma?
Panoptikums mums uzspiež mākslotu ekstraversiju? Vai arī tās ir bailes no indivīdu pašpietiekamības kā potenciāla antisociāla noskaņojuma?
Un panoptikuma uzspiedumi ir individuāli - kā reiz brīžiem ir sajūta, ka man uzspiež stilīgo intraversiju.
Vispār daudz praktiskāk būtu man dot pa vienai sēdvietai uz divām dažādām izrādēm, nekā ielūgumu divām personām, lai pēc tam jālauza galva, kur dabūt otru ar manējai līdzīgu gaumi!