No vienas puses, man tie daži simti latu šobrīd ir ļoti vajadzīgi. No otras - kārdinājums uzsviest atlūgumu un aizcirst durvis ir tik neprātīgi vilinošs, ka rokas trīc.
O, es esmu vienreiz šādi aizgājusi. Mirkļa dusmu smacēta. Un tas nekas, ka vēlāk noželoju:) To atsvēra tā mirkļa izjūtas, kad varēju indīgi smaidot pateikt visu, ko domāju un pārspīlēti lēnam un klusiņam aiz sevis aizvērt durvis.
nē:) Man ir viena dīvaina rakstura iezīme - jo dusmīgāka esmu, jo savaldīgāka kļūstu. Manī ieslēdzās stindzinošs miers. Par sīkumiem varu uzsprāgt un psihot.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man ir viena dīvaina rakstura iezīme - jo dusmīgāka esmu, jo savaldīgāka kļūstu. Manī ieslēdzās stindzinošs miers.
Par sīkumiem varu uzsprāgt un psihot.