Kurvjzieža kontemplācijas

Franciskais

Krāšņais Kurvjziedis

Franciskais

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vispār man ir ambivalenta (līdz šizofrēnijas robežai, un ceru, ka tur arī tā paliks) attieksme pret visu francisko. Man garšo franču vīni un franču sieri, par kārtīgu brī šķēli es pārdošu dzimteni un izstāstīšu visus NATO noslēpumus, ja kāds man tos neprātīgi būs uzticējis, BET - viņu kulinārija ir pārpilna visādām lietām, uz kurām es lūkojos piesardzīgi, visas tās sīpolu zupas un zirgu smadzenes, ak vai! Man patīk franču 20.gadsimta filosofija, Sartrs, Bovuāra, Rikērs un mūža mīla Kamī, es bikli mulstu no Merlo-Pontī, koķetēju ar Delēzu un Deridā, bet ciest nevaru Lakānu. Es dievinu franču feministes - Irigaraju un Siksū, bet man riebjas aizdompilnās un latenti naidīgās starpdzimumu attiecības franču literatūrā un kino. Man patīk viņu frivolitāte, es vemju no viņu naturālisma. Es atbalstu konstanto nerunāšanu angliski un viebjos, kad bistro viesmīlis vai autobusa šoferis nicīgi labo manu franču izrunu. Viņu valdzinošais šarms, viņu nolādētais šovinisms. Mīla un naids uz mūžu.
Pirmo reizi, kad savos druskupārdivdesmit gados spēru kāju uz Francijas zemes - tā bija Kalē pasažieru osta, un es meklēju, kur pačurāt, līdz atradu netīrāko tualeti savā mūžā (pārspēja pat Simferopoles autoostas ateju, oui, oui), mani satrieca tas, ka krāvēji savā starpā sazinās labāka franču valodā, nekā es esmu jebkad bijusi spējīga iemācīties. Kaut arī ar prātu sapratu, ka citādi nemaz nevar būt.
Un, jā - es nekad mūžā negribētu franču mīļāko. Un vēl jo vairāk - franču vīru.
  • kas tieši tev nepatīk Lakānā? Mašīnu un cilvēku nolikšana vienā plauktiņā?
    • Nē, drīzāk viss (post)freidiskais fallocentrisms atšķaidīts ar (pseido)šarmanti francisko, amorfo, daudznozīmīgo pļāpīgumu (kas savukārt Irigarajas tekstos mani absolūti netraucē).
      • nēnu, var tev savā ziņā piekrist, jo man Lakāns bija vēl briesmīgāk par zobārstu, vismaz procesā, bet laimīgi piebeigts iezīmēja visnotaļ skaidru ainiņu, kā dēļ vien es viņu vairs lamāt īpaši negrasos
        • Man šobrīd nākas papildus viņā pastiprināti iedziļināties, kas stipri aktualizē netīksmi.:)
          • a drīkst pajautāt, kurā tieši kontekstā? Es tikai Ecrits esmu lasījusi studiju dēļ, un tā visa rezultātā man vnk gribējās nomainīt profesiju uz kko lietderīgāku, piemēram, zootehniķi
            • Irigarajas un Siksū kontekstā - kā fons un ietekmju avots. Resp., Lakāna psihoanalīzes ietekmes uz kontinentālā feminisma saknēm.
  • Šis ieraksts man silda sirdi. Vienkārši tādēļ, ka tiek atzīta mīla un naids vienlaicīgi. Un jo francūži tādi ir, oui.
  • pa lielam taisni šitā jau ir. pa mazam, nē, tās tomēr ir klišejas. ja izvelk vienu mazmazītiņu vīrietīti no tās visas lielās čupas, viņš var būt jebkas.

    bet es apbrīnoju to, cik savādā veidā vienai tautai ir izdevies kultivēt tēlu, kur nacionālās īpatnības un rakstura īpašības saplūst vienā skaidrā idejā, kuru viņiem izdodas atkal un atkal no jauna apliecināt.
    • Ak, protams - starp visiem miljoniem franču vīriešu (un gan jau arī franču sieviešu) noteikti ir iespējams sastapt ne vienu vien, kas absolūti nelīdzinās klišejiskiem priekšstatiem par francūzi, par to es ne mirkli nešaubos.
  • Skaisti teikts.
    Pašai esot FR ziemeļgalā, brīžm uznāk mulsums, kad klišejas pazūd no ikdienas sadzīves, lai uzpeldētu ar lielāku pokšķi visnegaidītākajā brīdī. Un tad mulsi pie sevis nostenēt - jā, viņi tiešām Tā dara...
Powered by Sviesta Ciba