Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ja skolā man būtu bijusi iespēja skriešanu apgūt atbilstoši savām spējām, nevis programmai un standartiem, tās nebūtu bijušas šausmas un mocības, no kurām pašsaglabāšanās instinkts liek izvairīties. Man nebūtu bijuši vajadzīgi divdesmit gadi, lai lēnītēm pārvarētu psihotraumas un atdzīvinātu sevī cilvēkiem dabiski piemītošo kustētprieku. Visticamāk - arī šos divdesmit gadus es būtu pavadījusi sportiskāk un veselīgāk.
Izglītības sistēma spēj ne tikai iemācīt, bet vēl jo vairāk - arī nokaut un paralizēt vēlmi iemācīties. Es biju tizlene, kuru piespieda skriet, neiemācot to darīt un nepieradinot pie slodzes. Kādam citam lika rēķināt vai lasīt tad, kad viņš to neprata un nespēja.
Pieņemu, ka ir cilvēki, kuri joprojām nespēj pārvarēt šausmas rakstīta teksta vai matemātikas uzdevuma priekšā. Vai dzīvo nesajēgā par dabaszinātņu pamatjēdzieniem.
Skumji.
  • Pulsometru es arī tagad nelietoju, bet to, ka cilvēkiem ar atšķirīgām spējām un sagatavotības pakāpēm vajadzētu atšķirīgi trenēties, jau nu gan manuprāt Fizkultūras Institūtā vajadzēja iemācīt...
    • Jā, bet pamēģini 30 skolēniem vienas-divu fizkultūras stundu laikā nodrošināt individuālus treniņplānus :) Tas ir grūtāk, nekā trenēt biatlona izlasi :)
      Pie tam fizkultūrā grib apgrābstīt gandrīz visus sporta veidus, rezultātā visiem jādara viss, vienalga, cik labi vai slikti padodas un cik piemērotas ir fiziskās dotības. Ai, es pat nezinu, kā pareizi vajadzētu organizēt skolēnu fiziskās aktivitātes, bet tas, kā bija manā laikā, noteikti nav pareizi :)
Powered by Sviesta Ciba