Māja savandīta un netīra (vēl savandītāka un netīrāka kā parasti), darbi nedarīti, parīt izlidojam uz Frankfurti, aizparīt ielidojam Bogotā, kura nez kādēļ mūs sagaida 20 grādu vēsumā (naktī vēl aukstāk). Naktsmāju, protams, nav. Emīlija tikko apvēmās - ceru, ka tas nav jaunas pankreatīta lēkmes simptoms. Uz rītdienu būtu jāizlasa 190 lpp. Kvaina, bet es jūtu aizvien pieaugošu vēlmi izdzert 200 g Melnā balzāma (teicot un slavējot Ābrajma Kunces piemiņu) un atplīst.
Vēl jau var uziet gaisā kāds vulkāns (tfu, tfu, tfu!) un tad jau paliks tepat - piranju nesaēstas, dzeltenā drudža neskartas un narkomafiozu nenošautas.:)
(Bet pirms Korsikas un Gruzijas tāpatās ņēmos, zinu.)