Nedarīto darbu lavīna draud nogrūt un aprakt mani, tomēr tā vien šķiet, ka es tūdaļ uzvilkšu vaļīgu kleitiņu, ieliešu glāzē vīnu, paņemšu ķeblīti un iešu pagalmā zem sava loga lasīt Elīzas fon Rekes atmiņas. Tā gan!
Patiešām baudāma. Nez, ja pieķertos klāt citu tā laika muižnieku privātajiem arhīviem - dienasgrāmatā un vēstulēm - vai būtu tikpat lasāmi teksti, vai arī Elīzas literārais talants ir noteicošais?
iespējams, jāzina, pie kuru personāžu arhīviem ķerties, proti, pie to, kuri bijuši aktīvi tā laika "biedrībās" vai citos intelektuālas/literāras ievirzes "procesos" (es gan nezinu, kas tie tādi būtu:) - tie tad, iespējams, arī ir izvērsuši plašākas sarakstes un refleksijas par jautājumiem, kas neaprobežojas ar sadzīves problēmām. bet jā, Elīzas fon Rekes atmiņu gadījumā man tā vien gribas uzteikt tulkotāja/redaktora darbu. man šķiet, viņa darbs ir izdevies.
:) par ko tu rakstīji maģistradarbu? es mēģināju uzminēt pēc ierakstiem, bet tas tomēr ir pāri maniem spēkiem - netieku nekādā galā. katrā ziņā antīko filosofiju un kognitīvās zinātnes es izslēdzu, tak par kantu jau vairs tik droša neesmu, kaut gan visticamāk kāds no 20.gs frančiem (bet varbūt tomēr latvieši?, nē), bet varbūt tomēr renesanse, ne gluži...
bet jā, Elīzas fon Rekes atmiņu gadījumā man tā vien gribas uzteikt tulkotāja/redaktora darbu. man šķiet, viņa darbs ir izdevies.