Nedarīto darbu lavīna draud nogrūt un aprakt mani, tomēr tā vien šķiet, ka es tūdaļ uzvilkšu vaļīgu kleitiņu, ieliešu glāzē vīnu, paņemšu ķeblīti un iešu pagalmā zem sava loga lasīt Elīzas fon Rekes atmiņas. Tā gan!
Patiešām baudāma. Nez, ja pieķertos klāt citu tā laika muižnieku privātajiem arhīviem - dienasgrāmatā un vēstulēm - vai būtu tikpat lasāmi teksti, vai arī Elīzas literārais talants ir noteicošais?
iespējams, jāzina, pie kuru personāžu arhīviem ķerties, proti, pie to, kuri bijuši aktīvi tā laika "biedrībās" vai citos intelektuālas/literāras ievirzes "procesos" (es gan nezinu, kas tie tādi būtu:) - tie tad, iespējams, arī ir izvērsuši plašākas sarakstes un refleksijas par jautājumiem, kas neaprobežojas ar sadzīves problēmām. bet jā, Elīzas fon Rekes atmiņu gadījumā man tā vien gribas uzteikt tulkotāja/redaktora darbu. man šķiet, viņa darbs ir izdevies.
bet jā, Elīzas fon Rekes atmiņu gadījumā man tā vien gribas uzteikt tulkotāja/redaktora darbu. man šķiet, viņa darbs ir izdevies.