Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vispār es esmu diezgan paranoiska radībiņa. Reizēm - galvenokārt tumšos rudens un ziemas vakaros, pēc baismīgu filmu saskatīšanās, - mani, piemēram, vajā fantāzijas, ka, mājās pārnākusi, tur sastapšu maniaku, kas būs manā prombūtnē ielauzies, izēdis ledusskapi, noskuvis kaķus un glūnēs aiz gaiteņa stūra gatavs mani nošaut. Pilnībā pieļauju domu, ka vecumā - pēc kādiem gadiem 40, 50 - stāstīšu savai kopējai, ka naktīs kaimiņi nāk manā dzīvoklī un laiza parketu, lai es pakristu un lauztu gūžas kaulu, bet pa ventilācijas lūku specdienesti laiž iekšā speciālos rentgenviļņus, lai atrastu manas zeltlietas. Un kad kopēja neticēs, vicināšu kūju un kliegšu, ka viņa ar šiem visiem ir uz vienu roku.
Hmm, varbūt nemaz ar 40 gadi nebūs jāgaida...
Jā, bet ko es gribēju še vēstīt - ar visām savām paranoidālajām nosliecēm nespēju līdz galam izprast nervozēšanu par privātajiem datiem un tamlīdzīgām ietām. OK, OK, bankas karšu PIN kodi, protams, jātur noslēpumā, ne velti es dažus pati esmu aizmirsusi. Jā, un uz internetbankas kodu kartēm nevajag uzlipināt zīmītes ar lietotājvārdiem un parolēm, bet pēc tam tās atstāt mazpazīstamu cilvēku dzīvesvietās. Kas vēl tāds? Varbūt atslēgas durvju ārējā slēdzenē nevajag aizmirst - lai kaimiņu bērni, jokus mīlot, neaizslēdz. Telefona numuru nevajag atstāt šaubīgās internetlapās, lai nakts vidū nemodina SMS ar visādām reklāmām, droši vien.
Bet kādēļ man būtu jābažās par to, ka kāds var uzzināt manu personas kodu nudien nesaprotu. Jā, protams, kauns tik ilgi dzīvot un būt tik vecai, nu, ko lai dara... Manu adresi? Hmmm, vai man varētu būt kāds maniakāls pielūdzējs? Piemēram, tas pats - ar šaujamo, skuvekli un kārību izrīt marinēto tomātu burciņu? Nu, no likteņa neizbēgsi, ja nezinās adresi, izsekos. Un, izlikdamies par elektriķi, pastniecei durvju kodu izprasīs, vaimanuvai. Pases numurs? Un kur to numuru bez pašas pases var pielietot?
Vārdu sakot, paranojai vēl daudz iespēju augt un plašumā plesties, lai sasniegtu vairuma apkārtējo līdzpilsoņu līmeni. Un tad jau mums būs visiem, par ko parunāt. Piemēram, ko darīt ar tām ventilācijas lūkām, lai tie stari netiek iekšā...
  • nu aiziet bankā uztaisa citu kontu:) ar taviem datiem
    • ...un ir tik simpātisks, ka neviens bankas darbinieks neattopas viņam palūgt uzrādīt pasi.:)
      Oi, nē - viņš taču arī pasi ir nodrukājis! Ar maniem datiem un savu fotogrāfiju! Un visām ūdenszīmēm iekšā, un visu pārējo.:)
      • Domā bankās strādā kaut kādi ūbercilvēki ar sirdīm, kā zelta oliņām?
        • Nē, tur visi ir lohi, kas katru dienu gatavi zaudēt darbu, atverot kontus cilvēkiem bez dokumentiem.:)
          • Kas nav pieķerts tas nav zaglis. Neviens tev nevar liegt dzīvot ar rozā brillēm. Dzīvo un es tevi savā ziņā ļoti apskaužu, jo zaudējot tās brilles atgūt ir baigi baigi grūti. Un ne jau ka drošāk būtu dzīvot zinot, kādas shēmas notiek, ja gribēs mani apčakarēt, apčakarēs ne aci nemirkšķinot. Kā būs - tā būs. Tu prasīji, kas tik traks ar tiem p.k. tev paskaidroja.
            • Neteiksim, ka skaidrojumi izklausījās ļoti racionāli un pārliecinoši.:)
              Jā, es pieļauju, ka reizi mūžā var gadīties kāds absolūti ģeniāls shēmotājs, Ostapa Bendera un Bila Geitsa hibrīds, kurš visu savu talantu ieguldīs, lai iztukšotu manu bankas kontu vai uz mana vārda paņemtu divu miljonu kredītu... Bet šī iespēja, goda vārds, ir tieši tikpat reāla kā maniaks-tomātu burkas izrijējs. Un no tā otrā es baidos vairāk. Jo bez tomātiem viņš var iekārot arī manu dzīvību...vai vismaz panēsāto jaunavas godu.:(
          • :DDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDD
Powered by Sviesta Ciba