Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
23.4.09 22:33
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ir grūti formulēt, kas tieši mani tik neizsakāmi besī un šķebina vairumā amerikāņu seriālu un daļā komercliteratūras, ko man gadījies palasīt - bet tam noteikti ir kāds sakars ar didaktiku, ar atklātiem vai pusapslēptiem mājieniem psihoterapeita vai iejūtīga gribipartoparunātdraudziņa virzienā, zombējošā ideoloģija, kura tiecas pierādīt traģēdijas nāvi. Tipa, - ja jūs plosa sāpes, neatrisināmi konflikti, eksistences absurda apzināšanās, vai vēl kādas oldskūlīgas kaites, nesatraucieties! Tās visas ir ārstējamas neirozes, mums krājumā ir gatavas receptes arī šādām situācijām, vispār jebkurām situācijām! Mainiet savu attieksmi, atbrīvojiet emocijas, izrunājieties - viss būs labi, kīp smailing, wīiiiī!
Un no šīs anestezējošās banalizācijas es topu nervoza, mani pārņem ļauni nolūki, piemēram, čukstēt "Mirsti, maita, mirsti!" un aplaudēt fon Trīram - piedodiet, man vajadzēja jums to pateikt, es iešu uz terapiju, līdz atkal varēšu lepoties ar sevi, goda vārds!
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]citronmeetra
    24.4.09 10:12
    Māksla un dzīve tomēr nav viens un tas pats. Nedod Dievs, sūtīt Hamletu pie psihoterapeita! Tomēr īstajā dzīvē glorificēt visādas bēdas, turēties pie naida paaudzēm ilgi un nekad pa īstam neizrunāties ne ar sevi, ne ar sev svarīgajiem cilvēkiem, ir ļoti cilvēciski, bet dzīvi bremzējoši.

    Bet mēs jau šeit par mākslu runājam, nevis par īsto dzīvi. Tad nu par mākslu. Jā, mani arī dažkārt mulsina tas, ka seriālos viss atrisinājumi atnāk tik viegli. Tomēr tur ir arī kāds knifs. Tas ir tāpat kā ar teikām un pasakām. Sava daļa patiesības ir arī seriālos, tikai attiecīgajā seriālu formātā. Piemēram, doma par to, ka meklēt un atrast izeju no sarežģītām situācijām, nemaz nav tik peļama. Tikai seriālā viss notiek paātrināti un vienkāršoti, bet dzīvē - lēni un ar dažādiem šķēršļiem. Bet sava daļa patiesības ir par visdumjākajos TV izstrādājumos. Jo tie paši cilvēki vien tos ir saražojuši, kaut arī, iespējams, šausmīgi halturējuši vai arī nav bijuši ļoti talantīgi. Vai arī domājuši, ka viņus citādi nesapratīs, ja vien viņi stāstu neizstāstīs ļoti vienkārši. Vai arī mulsuši paši no savām domām.

    • [info]krii
      24.4.09 10:54
      Es jau te gaužos tieši par praktiskuma uzvaru pār jebkuru estētisma kripatu. Un ne tikai seriālos - mani pārsteidz, ka arī grāmatas top tikpat debilas.

      • [info]snorke
        24.4.09 11:03
        ir kāds piemērs ? par grāmatu. es tagad pastiprināti interesējos par psiohoterapijas aspektiem, tai skaitā atspoguļojumu literatūrā :)

        • [info]krii
          24.4.09 11:13
          Ai, nu konkrētās pārdomas radās palasot kaut kādu kārtējo murdziņu Alice Sebold "The lovely bones" - es gan lasīju latviski, bet tā nav grāmata, ko tulkojums varētu sabojāt.
          Nē, tur nedarbojas neviens psihoterapeits, bet viss sižets sastāv no dažādu ļautiņu realizētas "tikšanas pāri" kādas meitenes vardarbīgai nāvei.
          Diezgan derdzīga didaktika.
Powered by Sviesta Ciba