Par filmām par petenēm
Nesen dzirdēju, ka Francijā kaut kādi džekiņi esot uzfilmējuši filmu par to, kā vīrieši no Francijas brauc uz Latviju drāzt sievietes, tur esot baigi labi organizēta sistēma un viss notiek. Režisors laikam domā, ka ir baigi kruts un uzfilmējis kaut ko jaunu, nebijušu. Bet nē, nebūt nē. Pirms pāris gadiem mums taču jau bija atbraucis zviedrs Pols Holanders, kurš te uzfilmēja filmu "Bay, bay beauty". Divu valstu režisori, divas filmas, bet ideja viena - Latvijas sievietes ir gatavas ielaist savā petenē ārzemju vīriešu peņus par naudu. Pēc Pola Holandera filmas ažiotāža bija liela, sašutums liels, diskusijas plašas, tika prasīta Zviedrijas atvainošanās, bet tagad gan kaut kā Francijas virzienā skarbi vārdi netiek mesti. Kāpēc?! Laikam jau tādēļ, ka tā ir taisnība. Pols Holanders, tagad atskatoties pagātnē, patiesībā bija pirmais, kurš skaidri no ārzemēm norādīja - Latvija ir sekstūrisma valsts un Latvijas sievietes ir gatavas par kapiekām drāzites ar vīriešiem. Toreiz tas sabiedrībai sāpēja, jo nebija jau tādas plašas diskusijas, nebija lēto aviosabiedrību, kas tagad ved tūkstošiem seksa gribētāju, bija tikai mūsu aizskartā pašapziņa. Tagad gan to visi skaidri apzinās un saprot - Latvijas sieviete ir pērkama ar naudu vai piekukuļojama ar priekšmetiem.
Varbūt šķitīs dīvaini, bet es esmu ievērojis, ka tiklīdz sieviešu kompānijā (jebkādā) tiek pieminēts, ka tādam un tādam džekam ir jauna mašīna (īpāsi, ja kāda sportiska), tad sieviešu acīs parādās tāds īpašs mirdzums, kurš citreiz neparādās. Es esmu sievietēm jautājis, kādēļ tas tā ir, viņas visas to ir attaisnojušas ar mātes instinktu, ka vēlas sev tādu vīrieti, kas spēs nodrošināt ģimeni un bērnus. Tad viņas iekāpj sportiskās mašīnās, uz aizmugurējā sēdekļa atdod savu peteni un vēlāk tiek pamestas, gandrīz vienmēr. Vai tad tā nav nopirkšana? Ir. Maukas vismaz saņem īstu naudu.