| |
| dienas prieks:
"Во Франции, а если быть точнее в Тулузе, в местный госпиталь обратился мужчина с жалобой на дискомфорт в анальном проходе. После рентгена руководство больницы приняло оперативное решение об эвакуации всего госпиталя. В заднем проходе у 24-летнего француза был обнаружен 20-сантиметровый снаряд времён Первой мировой войны. Местная полиция начала расследование, где чувак достал снаряд и как он там оказался.
Пока французские люди искали оригинальные способы самоудовлетворения, американские учёные провели несколько важных для человечества экспериментов и доказали, что вегетарианство ведёт к уменьшению мозга. Данную особенность они объясняют недостатком аминокислот, которые есть только в мясе и очень необходимы нашему мозгу для принятия адекватных решений.
Никаких выводов делать не буду, но предположение у меня всё же имеется: французский мужик, скорее всего, очень любил овощной салат..."
(c) PD no FB | |
|
| sēras mūsu Karalistē (Hercogistē)
85 gadu vecumā miris Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons (1940–2026). | |
|
| Mūsu kaimiņi ilgu laiku bija kāds pensionēts pāris - Nellija un Zigfrīds. Viņu mazbērni bija mani īstākie bērnības draugi, ar kuriem mēs sirsnīgi draudzējāmies un tikpat sirsnīgi ik pa brīdim plēsāmies un naidojāmies. Un tad pēc kāda laika atkal tikpat sirsnīgi salabām. Nellija bija smalka kundze, kurai piemita kaut kas no pirmskara Latvijas laiku elegances, viņā bija kaut kas aristokrātisks. Tas, cik skaisti viņa bija iekopusi savu dārzu, atstāja uz mani tik lielu iespaidu, ka laikam pat pirmā vēlamā profesija - kļūt par dārznieci, man radās tieši viņas iespaidā. Viņas vadībā mēs kādreiz kopā ar viņas mazbērniem lasījām jāņogas un vārījām ievārījumu, es arī dabūju tādu mazu burciņu, ko pēc tam aiznesu savai mammai. Nellija bija mazliet atturīga, bet ļoti jauka sieviete un nekad neizturējās pret mani nejauki, viņa vienmēr bija ģērbusies ļoti akurāti un viņai bija mazliet sirmi, cirtaini mati līdz pleciem. Viņai bija skaista un moderna virtuve ar baltām flīzītēm, reizēm viņa mēdza cept vafeles tajā padomju laiku vafeļu pannā. Kas visu darīja īpašu - pirms tam viņa iepilināja mīklā kaut kādu šķidrumu no mazas caurspīdīgas pudelītes, ko viņa bija dabūjusi no radiem ārzemēs - laikam no Vācijas, pēc kā visā virtuvē izplatījās burvīga smarža. Ar tagadējo prātu es saprotu, ka tā, visticamāk, bija vaniļas esence.
Es tikai nupat sapratu, ka viņa, iespējams, ir atstājusi visai lielu iespaidu uz mani. Tas, kā viņa ietekmēja manu uztveri. Jo viņai bija sakārtota māja un sakārtota vide un tas man likās kas tāds, uz ko man gribējās tiekties. Tāda klusa elegance. Un ar viņu es laikam pavadīju daudz vairāk laika - vēl jo vairāk - jēgpilna un piepildīta laika, nekā ar saviem īstajiem vecvecākiem. | |
|
| degvielas cenas
benzīns 1.49, dīzelis 1.68 | |
|
| dienas prieks
svaigas zemenes
/meitenes vakar salasīja svaigas zemenes fermas laukā (izbrauc uz fermu, paņem trauciņu, ej uz lauku, lasi traukā un ēd, neapēsto nosver, samaksā, un brauc mājās. ir redzēti cilvēki, kas vnk aiziet uz lauku, paēd, un brauc mājās), attiecīgi šogad organisms tiks pie britu zinātnieku noteiktā minimālā zemeņu daudzuma organismā.
//blakus zemeņu fermai (1km mājupceļā) ir saldējuma ferma, arī garšīgs | |
|
| Es esmu savās bērnības mājās laukos. Ir silta vasaras diena, visi citi ir kaut kur aizbraukuši, tur esam tikai mēs ar suni un varbūt kaut kur pie jumta korēm ielīduši un siltumā sauļojas kaķi. Vējš purina lapegļu rindu aiz mājas, ābeles dārzā un piemājas mežus. Tas brīdis ir kā viena gara, gadiem ilgstoša izelpa. Suns vispirms izskraida visas malas, lai izostītos, tad izvārtās zālē, bet beigās viņam piemetas zūmiji. Un kas tie ir par zūmijiem laukos, kur ieskriet var nevis sētā, sienā vai mēbelēs, bet tikai pļavā vai mežā, vai uz iebraucamā ceļa! Manām ausīm jāpierod pie tā, ka tikai kaut kur pavisam tālumā var dzirdēt vien atsevišķas mašīnas, bet citādi te ir tikai vēja šalkas un putnu dziesmas, un mūsu soļi uz zemes ceļa. Smaržo pēc svaigi pļautas zāles un malkas grēdas pie šķūņa. Varbūt vēlāk es to sporta pēc paskaldīšu - es dievinu malkas skaldīšanu, un man šī darba ļoti pietrūkst. Garšo pēc zemenēm, kuras tikko saulē sasilušas atradām dārzā. Uz brīdi ieejam mājās un vecajā kafijas automātā uztaisām kafiju "ar putiņām". Tad sēžam ārā - es uz sola, bet suns blakus zālē - un es dzeru vienlaikus gan šo kafiju, gan to, kuru dzēru ar vecmāmiņu, rakstot bakalaura darbu, vakaros ar māsu un pusdienlaikos, kad visi tāpat kā šodien jau bija aizbraukuši savās gaitās, bet es tikai sāku dienu. | |
|
| dienas pārsteigumi:
250,000. A quarter of a million!
That is the number of White British girls who were groomed, sexually abused and raped by predominantly Pakistani rape gangs.
That’s 250,000 girls who are owed an apology and deserve justice!
Source: Rupert Lowe’s Independent Rape Gang Inquiry
bauma:
/pakiji it kā esot 3% no UK iedzīvotājiem, bet uz sevi paņemot 33% no piedzimušajiem nepilnvērtīgajiem. šokējoši interesanti, ja tā ir...
cita bauma:
/80% medus Latvijā ir viltots | |
|
| Šodien atkal bija mūzikas diena. 10-15 dziesmas.
Vēl guļot sapņoju, ka esmu Derils no “The Office” un piedzīvoju to pēdējo deju, ko viņi dejoja, kad viņš beidza strādāt Dunder Mifflin. Earth, Wind & Fire - Boogie Wonderland. Īstenībā lieliska dziesma. Pēc kādas 10., 15. reizes, kad man galvā uz riņķi bija noskanējis piedziedājums, gan palika neomulīgi.
Vidus dziesmas es neatceros (ja neskaita TBBT theme song), bet tās bija lielākoties patīkamas un laida vaļā. Nu, vai es varēju tās palaist.
Bet pēdējā dziesma bija gandrīz kā apskāviens no pagātnes - Muse - Blackout. Tā vietā, lai šovakar mēģinātu pazust, es pasēdēšu ar tēju, acīm ciet un to dziesmu.
Un būšu pateicīga, ka zāles strādā. | |
|
| ir alus, ir varianti
tuvojas datumi, kuros tautieši pasaulē ēdīs, dzers, dziedās, dejos, un nakti(s) negulēs...
ieguldījāmies arī mēs:
- maize, desa, cauraudzis, giross, pastēte, galerts, jūras asaris no vietējās mājražotājas,
- alus stikla tarā no mūsu ciema Morrisons - pārsvarā ar nosaukumu "Ale", 0.5l, uz atlaidi pa £1 gabalā, 6u veidu, pēc šīvakara degustācijas līderos izvirzījās Newcastle Brown Ale (4.7%) un Marston's Pedigree Amber Ale (4.5%), rīt jāpiepērk vēl,
- ķimeņu siers tiks iepirkts no svaigā pieveduma rīt vai parīt.
/man gan vēl stāv alus no Aldi Oktoberfest dienām, Weissbier un Hellbier, otrais pirkums (pirmais ātri izžuva), un paša brūvētais Ziemmassvētku alus, laiks pagaršot... | |
|
| Esmu slimojusi jau apmēram mēnesi. Lai gan, ja man kāds jautātu, kad tieši tas sākās, gribētos atbildēt, ka tas vienmēr tā bijis. Neko vairs neatceros. Spēja domāt un fokusēties atstājusi čatu, izmetusi datoru pa logu un nodedzinājusi visas SIM kartes. Es nezinu, kas šis ir, bet zinu, ka esmu vienā no savas dzīves līdz šim zemākajiem punktiem.
Tieši šis mirklis gan ir pat mazliet skaists. Sēžu dīvānā, klēpī dators un pie labā sāna piespiedies suns ar galvu man klēpī.
Jā, man nav spēka ieiet dušā. Vai sākt strādāt, lai gan darbu saraksts nav īss. Sunim vajag ausu zāles, pēc kurām nav spēka aiziet. Nāk raudiens. Bet es neesmu viena, esmu drošībā, man ir pilns ledusskapis un, ja es kādam uzprasītu kaut kādu noteiktu palīdzību, visticamāk, to arī saņemtu.
Tas nav nekas.
Vēl viens lielisks brīnums, kas notika šodien - dabūju valsts apmaksātu vizīti pie alergologa ar pirmo zvanu 30. jūnijā. Jāiztur šādi vēl divas nedēļas un varbūt tad labāk zināsim, kas notiek un kas nenotiek. Man niez acis, mute, deguna iekšpuse, atsevišķi ādas laukumi un pat ausu iekšpuse, bet šis kādreiz beigsies. Es gan nezinu, kā viņi uzstādīs diagnozi, ja tas būs kaut kas komplekss, alerģija plus vēl kaut kāds mēsls, jo man liekas, ka šis nevar būt tikai kaut kas viens. Varbūt vēl sūtīs pie LORa. Droši vien vajadzētu saņemties pajautāt to tuvāko dienu laikā, lai nepaildzinātu izmeklējumu laiku.
Vēl man vajadzētu beigt izvairīties no jušanas. Vakaros sēžu un stundām skatos TBBT un paralēli spēlēju tetri. Ir sajūta, ka tā ir mana vienīgā drošības saliņa dienā, kad varu aizmirst, cik slikti, bet tas atņem laiku atpūtai un neko nerisina. Pēc tam tikai vairāk nožēloju, ka esmu izvēlējusies pavadīt savu laiku.
Gribētu iemācīties arī palūgt tuvākajiem cilvēkiem atbalstu, bet īsti nevaru saprast, ko man vajag un kā viņi man varētu palīdzēt. Varbūt vienkārši pietiek ar dalīšanos, ka ir grūti. Then again, esmu slimojusi mēnesi, un visiem droši vien jau krīt nost ausis no manas sūdzēšanās.
Tāpēc es sūdzos te, ha. | |
|
| Kaut kādā sakarā nejauši man lentā parādījās informācija par Kibbes tipiem (tā tika radīta, lai palīdzētu sievietēm ar dažādiem skaistuma tipiem veidot savu tēlu tā, lai maksimāli akcentētu savu skaistumu).
Palūdzu ChatGpt uztaisīt manu vērtējumu un tas man atbildēja, ka es esot Teatrālais Romantiķis - ļoti sievišķīgs tips, bet ar nelielu dramatisma akcentu. Palasīju to aprakstu un sapratu, ka jā - veiksmīgākie mani apģērbi ļoti atbilst tiem apģērbiem, par kuriem es esmu saņēmusi visvairāk komplimentu un kuros esmu jutusies visvairāk es pati. Un tas, ko neiesaka vilkt, patiešām man izskatās briesmīgi - piemēram, oversize apģērbi, sportiskie apģērbi un apavi, gludas frizūras.
Jūlija Burdā izskatās, ka varētu būt visai daudz apģērbu piegrieztņu, kas man varētu likties interesantas. Gribētu atkal sev kaut ko uzšūt, jo modē īpaši daudz no tā, kas man piestāv, nav. :( Vienīgā bēda, ka man trūkst iemaņu šūšanai ar elastīgiem audumiem (vienpadsmitajā klasē, kad es pabeidzu labus šūšanas kursus laukos) vēl tādu elastīgo audumu īsti nebija, tāpēc man nav pieredzes, kā ar tiem apieties. Tad elastīga bija tikai trikotāža un to tad šuva ar overloku. Kaut kad meklēju meistarklases šūšanai ar overloku, bet kaut kā nesakrita īsti laiki. Bet varbūt būt jāpamaklē vēl. | |
|
| dienas prieks:
Вступила в клуб анонимных алкоголиков.
Уже третий день бухаю и не знаю, с кем.
xxx
— А почему после экономического кризиса богатые становятся богаче, а бедные беднее?
— Так он ради этого и организовывается.
xxx
Американская шахматная ассоциация ввела новые правила к шахматам: первыми ходят черные, белым можно ходить только по белым клеткам, черные фигуры бить нельзя.
xxx
Настроение ужасное: так и хочется сказать кому-нибудь какую-нибудь правду...
xxx
Первая заповедь перфекциониста- прокрастинатора: "Лучше сделать хорошо, но никогда, чем кое-как и сегодня"
xxx
Не всем же быть богатыми и успешными, кому то надо быть весёлыми и счастливыми. | |
|
| Sapratu, ka man atkal skapī trūkst drēbju svinīgiem pasākumiem. :( Eh, Mosaic, kā man tevis pietrūkst. | |
|
| degvielas cenas:
šodien benzīns - 1,52, dīzelis - 1,74.
gandrīz jau pa lēto, tikai +40 kapeikas litrā dārgāk, ne vairs +50 ;) | |
|
| vakara prieks no FR caur BBC "Run by a company called Le Canon Français (The French Cannon), the banquets are massively attended – €81 (£70) buying you four courses of local gastronomy, all the wine you can drink, and several hours of sing-along camaraderie. But not everyone is cheering. For the radical left party La France Insoumise (LFI - France Unbowed), the banquets have a dark side. LFI says it has evidence of racist chanting, and of immigrant staff being insulted. With pork regularly on the menu, they say the feasts are purposely designed to exclude Muslims and vegetarians." https://www.bbc.co.uk/news/articles/c78q215vyd7o/"Why can't they just leave us alone?" | |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}