Priecīgus Ziemassvētkus, mīļie! :) Paldies par to, ka Jūs esat šeit.

Vai ir lokāls veids kā iesūdzēt Latvijas valsti tiesā par to, ka tā administratīvi cenzē internetu, neļaujot piekļūt arbitrāri izvēlētām lapām vai domēniem? Sen nav pārlasīta Satversme, bet esmu diezgan drošs, ka tiesības uz cenzūru laicīgajiem vietvalžiem tā nepiešķir, bet mēs jau zinām kādi nodevēji un svešu varu kalpi ir Sartversmes tiesas tiesneši, kuri spriež tā kā īslaicīgā politiskā vara pasūta. Vairāk interesē kaut kādi civiltiesiski loophouli. Laik, es nevaru izmantot savu lapu, vai akkauntu, kas ir situēts cenzētā vietā un jūs man nelikumīgi nodarījāt zaudējumus.

Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma.

Es esmu bēdīga, jo nupat uzzināju, ka ir nomiris Kriss Rī un Valts Kleins. :(
Es nekad neesmu bijusi tā, kas ļoti fano par slavenībām, grib par visām varītēm dabūt fotogrāfijas, autogrāfus u.t.t. Bet nu viņi abi bija manā īsajā listē ar slavenībām, ar kurām es būtu gribējusi pakomunicēt dzīvajā. :(

Es atceros, kā bērnībā es vienmēr domāju, kas prot tik skaisti nofotografēt tās sievietes uz žurnāla "Santa" vāka. Un tas bija Valts Kleins. Es atceros kaut kādu viņa interviju radio, kur viņš teica "Esiet mīlestība". Atradu pat savu ierakstu par to - http://klab.lv/users/missalise/525174.html .

"Driwing home for Christmas" ir mana absolūti mīļākā Ziemassvētku dziesma, tā vienmēr ir pasaka un stāsts un kupenas gar ceļa malām un mīļie, kas gaida mājās, siltās gaismiņas māju logos. :(

http://klab.lv/~missalise/653562.html

Savā sirdī gandrīz neiespējamo sapņu sadaļā es vēlējos šos cilvēkus satikt dzīvē. Nu tie jāpārceļ uz pavisam neiespējamo sapņu sadaļu. :(

Bet lai viņiem tur - otrā pusē - gaiši. Ir taču labi, kā viņi ir nodzīvojuši tādas dzīves, ka par viņu aiziešanu skumst daudzi, kurus viņi nekad pat nav satikuši...

Es nopirku Lidl dekorāciju ar gaismiņām - eglīti. Man parasti Rīgā nav eglītes, tad nu būs vismaz šāda. :) Vispār man ļoti gribētos, lai manā un citu cilvēku dzīvēs dominētu mīlestība, miers, skaistums, prieks. Šie četri vārdi ir kaut kāda mana personīgā mantra - kaut kādas manas personīgās vērtības.

Marakesha ar visadiem piedzivojumiem, sezam Riada Boussa brokastiis

1.nedelja beigta - nespeju ticet ! bet
- zero alkohols
- normala esana- 3 skivji un snaki katru dienu,
- protein-based viss un skaitam kalorijas, bet bez bada- vispar 3 lieli skivji ietilpst tais 1200- 1500kcal
- minus 2.6 kg
- pie tam atradu labu dietologu, ar 3d body scan mashinu un humoriigu
- tievums es jau naaku :)

Ps brokastis te protams bija karbu Niagara
Es dabuju no ta visa:
- 1 varita ola
- 3 mazie kausetie sierinji 3stura iepakojumos
- kafija ar pienu
- bet nav slikti! 290 kcal/ 18gov/ 2g oh

Reizēm es mūsu darba kafejnīcā ņemu salātu bāra salātus - sajaucu pāris veidus - vieni ir ar fetas sieru, tomātiem, gurķiem, papriku, reizēm spinātiem, nedaudz valriekstiem, drusciņ klāt marinēti kaut kādi dzelteni auglīši - īsti nezinu, kas tie tādi, bet garšīgi, otri ir vai nu mocarella ar ķiršu tomātiem, spinātiem un izcili garšīgu pesto vai arī dārzeņu salāti ar lasi. Tas pavārs, kas šo gatavo, ir malacītis. :)

Džeks, tas kas Londons

«Demokrātija — muļķu sapnis. O la la, mana dārgā, demokrātija ir meli, lai uzjautrinātu darba zirgus un ra­dītu tiem labu omu. Kad tie sāk pagurt no lielām pūlēm un grūtībām, viņus pierunā paciesties un izturēt, stāsta viņiem par zemi viņpus mākoņiem, kur tie dzīvos vienos priekos un laimē, bet gudros tikmēr cepinās uz mūžīgas uguns. Ak, kā gudrie gan būtu smējušies, to dzirdot! Kad meli jau bija izlietoti un vairs nelīdzēja un cilvēki sāka sapņot par demokrātiju, gudrie parūpējās par to, lai tas tiešām arī paliktu par sapni, nekas vairāk kā tikai sapnis. Pasaule pieder lielajiem un gudrajiem.»

/Mēness ieleja

Vai jums ir padoms par laipnu atsaucīgu meistaru, kuram es varētu palūgt līdz svētku cepešiem salabot salūzušo tvaika atsūcēju? Getapro nepalīdz.

biju nolēmusi sev (jo šogad atkal izlozēju sevi kā apdāvināmo) uzdāvināt neiburgas dienasgrāmatas. jā, es zinu, ka izdeva pērn, bet
un jopcik, nekur vairs nav nopērkamas. zvanīju neputns, roze, rapa, globuss, nav
vēl kur? varbūt jums kādam mājās lieks eksemplārs? vai nopirktais spiež plauktiņu?

ja neatradīsies, dāvināšu sev lego. lūk, kur var dabūt pieaugušo lego labā izvēlē? interesē arhitektūras sērija. kaut kad kaut kur manīju, bet kur…

Tā, kakls sāp, vaigi sarkani un pašsajūta pasliktinajās. Iedzēru vēl vienu karsto dzērienu, ielīdu karstā vannā un laižos miegā. Šonakt mans ķermenis būs kara laiks vīrusiem pret manām imunitātes šūnām. Varbūt mūsu pasaule arī patiesībā ir kāds milzīgs ķermenis un mēs esam šūnas? Tās, kuras grib, lai organisms turpina pastāvēt, cīnās ar vīrusiem un baktērijām un vēža šūnām, kas tik ļoti atgādina putinistus, korumpantus un diktatorus, kuri rauj un rauj sev visus resursu. Un ja viņus laicīgi imunitāte nepiebeidz, tad viņi iznīcina visu ķermeni.

Vai kāds atceras visu tekstu tai versijai, kur piedziedājums ir:
"Zem eglītes mazs zaķītis
Ar stroķiem droši rīkojas,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks –
Pif paf! –
Ar lodi pierē krīt."

Kolēģe atnāca tāda pusslima uz darbu, jo mums abām šodien jāizpilda tas vakar uzdotais steidzamais uzdevums. Iedevu viņai savu iecienīto karsto dzērienu. Tagad viņa aizgāja pie ārsta, bet es pēkšņi sāku just, ka man sāp kakls. :( Aizdiedzu uz aptieku sev nopirkt jaunu karsto dzērienu, jo izrādās, ka biju atdevusi viņai savu pēdējo paciņu no savām rezervēm. Tagad dzeršu un cerēšu, ka tomēr tikšu uz strīpas, paralēli mēģinot salikt kopā tur tos datus.


Rīt mums darba pasākums, parīt ir mēģinājums ar mūziķiem Ziemassvētku koncertam, bet svētdien Ziemassvētku koncerts. /tikko nošķaudījos :( /

radiohead bija apaļa skatuve pa vidu, kurai īsti grūti nolasīt 'centrālo' vietu, jo līdz sākumam vispakārt ir nolaisti mazcaurspīdīgi ekrāni.
izvēlējāmies stāvēt pa vidu pret skatuvi vienā no sāniem. otrajā sānā būtu vairāk redzējuši yorku, jo viņš pārvietojās no viena gala mikrofona pie otra pa to pusi. toties mums bija abi greenwoodi, it īpaši colin lovīte.
bet enīvei, pirms 100 gadiem klausoties viņu dziesmas neienāca prātā, ka kādreiz stāvēšu 10 metrus no viņiem un klausīšos kopā ar saviem pieaugušajiem bērniem.
starp citu, daudz bija tieši tāds formāts - vecāki ar saviem 2 pieaugušajiem bērniem. vēl forši, ka tā ir publika, kurā tu jūties absolūti iederīgs - ne par vecu, ne par daudz nobriedis, ne par maz creepy (creep viņi nespēlēja tūrē ne reizi, nedomāju, ka šovakar pēdējā koncī spēlēs). pirms sākuma pāris džeki pamanījās iekustināt publiku uz vilni ap visu arēnu. tik interesanti bija vērot, ka viņi neatlaidās pie pirmajiem ceturtdaļā panīkušajiem vilnīšiem. un kad beidzot vilnis apgāja 360, uzgavilēja visi ap viņiem, kas šo neatlaidību vēroja. vēl publika sadedza telefonu gaismiņas pirms vispār koncis bija sācies. interesanti, ka nedzirdējām nevienus latviešus.
forši, ka nospēlēja visas dziesmas, kuras es gaidīju. turklāt man pārsteidzoši labi patika arī viņu citu periodu dziesmas, kuras neesmu neko klausījusies. un viņu pašu prieks spēlēt tās. un vēl mani fascinēja yorka ritma izjūta kustībās