Nu, tā, (pārsvarā) pavecākās kundzītes, kas brauc sabiedriskajā transportā!
1) Ja jūs gribat sēdēt, tad jautājiet, lai jūs palaiž sēdēt nevis pusminūti pirms savas ārā kāpšanas, bet brauciena sākumā.
2) Ja jūs tomēr mani lamājat, tad pagaidiet, kamēr es izstāstu savu situāciju un iemeslu, kapēc es nevienu nelaižu savā vietā, nevis pēc norunātā metieties uz durvīm.
3) Vispār ieteiktu nelamāt jaunāka gada gājuma cilvēkus, kas mierīgi sēž savās vietiņās, jo jūs nekad nezināt, kāda ir viņu situācija.

* Lai arī kopš aprīļa vidus ir pagājis krietni ilgs laiks, lauztā potīte joprojām riebīgi sāp un ja es staigāju saudzējot potīti, tad par sevi atgādina labu laiku iepriekš sastieptais celis. It īpaši pēc nostrādātas dienas.
* Ceturtdien eju uz teipošanu. Runā, ka tā darot brīnumu lietas.

Viss. Paldies!