"Ļaudīm patīk, ka viņiem šo to pastāsta, bet pieņemamos daudzumos un atturīgā, uzticības pilnā intonācijā, un tad viņiem liekas, ka šo cilvēku pazīst, tomēr tā nav: tu esi viņiem zināms, jo viņu rīcībā ir fakti, bet izjūtu nav, viņi itin neko nezina par to, ko tu domā un kā tas viss, kas ar tevi noticis un par ko tu esi izšķīries, ir padarījis tevi par to, kas tu esi. Tad ļaudis izrīkojas tā, ka aizpilda faktus paši ar savām izjūtām, domām un pieņēmumiem, un tādējādi sacer jaunu dzīvi, kurā no tavējās ir tikai kāds mazumiņš, un līdz ar to tu vari būt drošībā. Neviens tev nevar pieskarties, ja tu pats to nevēlies. Jābūt tikai laipnam, jāsmaida un jāizvairās no murgainām domām, jo ļaudis par tevi runās vienalga, lai kādi būtu tavi stiķi, no tā nav iespējams izvairīties, un pats tu rīkotos tāpat."
/P. Petersons "Prom ārā zirgus zagt"/