šodien ar mammu pirms treniņa tīrījām zirgus.
tad viņa pajautāja: "cik ilgi tu domā jāt?" man automātiski izspērās: "ko?"
"es tik tā - filozofēju."
nu, džīš!
jā, arī man tāda doma reizi pa reizei iešaujas prātā, bet tieši tik pat ātri, cik ieskrējusi, es to raidu pa to pašu ceļu ārā.
jāšu, tik ilgi, līdz apstākļi spiedīs to pārtraukt.
tā, lūk.