elle un indija
kas ir, ka visi šogad uz pavasari lūzt nost?
nē, nu jā - es jau tā kā īsti jau kopš paša jaungada nespēju iešūpoties (sasodīts, pēc mēneša ir diplomdarba projekta aizstāvēšana un man pat logo vēl nav). pirmo reizi sēžot kādā stundā galvā šaudās domas, ka "velns parāvis, kā man šis viss riebjas". kaut vai zīmēšana šodien - es pat uz ģipša galvu vairs neprotu skatīties tā kā zīmētājs, nu tā, ka REDZ. skatos un ķibinu kaut kādu, es nezinu, degunu, kas jau tā ir par garu... abet es to neredzu. arī domas par neiešanu uz skolu agrāk nebija. tagad no rīta pieceļoties liekas, ka "šo dienu varētu mierīgi izlaist". nu jā - apmēram pēc 7 minūtēm es attopos pusceļā uz skolu.
ū, a ja nu rakstītam vārdam ir tāds spēks, ka visa iepriekšējā rindkopa man tagad baigi nāktu par ļaunu..?
tāpēc tagad katram gadījumam "labā" rindkopa:
(mmm... tete jāpadomā.....) re, kā video tūlīt būs gatavs, tik ļautiņi vēl jāsafilmē un tad varēs otrdienu rītos gulēt līdz pusdienlaikam. arī portfolio ir gandrīz pie finiša (pox, ka Edžonam nepatīk (esot "tik tā samesti uz lapām") nu tak es netaisos tur vēl kaut kādus efektus un puķītes bāzt! galvenā uzmanība tomēr darbiem ka nekā). grafika - jā, tā man ar' patīk. grebināt linolejā man patīk. gleznot tīk. gulēt tīk. (labās rindkopas beigas)
moš' būšu izdegusi, ko..? zinkā, nevar jau vēsā mierā četrus gadus no vietas dzīvot kā es te dzīvoju (zin' vēli vakari, miega bads un miega atriebība, paēst kārtīgi ar' nav ne īsti laika, ne gribēšanas)
pff.... iededziet mani kāds no jauna! tagad prātā ienāca šis:
Kuries slīpā lietū, mana uguns, kuries. Buries pāri senču kauliem, mana sirdsapziņa, buries. Kur ies mana tauta, mana dūša tur ies. Turies debesīs un zemē, mana nolemtība, turies. (Ziedonis, vai ne?)

P.S. Juri Tilt, es tālmājā atradu lapiņu, kur man pierakstīts, ka 2016. gadā tu man pastāstīšot, kāpēc tevi sauc par Juri Tiltu.