Eju es tātad atkal uz universālveikalu un domāju savas domas. Varētu padomāt, ka šāds apgalvojums atbrīvo no labas devas infantīlisma, tomēr iedziļinoties redzams, ka apgalvojuma būtība ir ciešā saistībā ar tā struktūru, tādējādi lai turpinātu šo diskusiju es palūgšu visiem neticīgajiem atstāt šo zāli.

Un tā tātad, tagad kad esam palikuši vieni ar sevi un savu iekšējo ‘es’, uzdrīkstēšos izsaukt kunga tā viena garu, kurš jau teju 13 gadsimtus klimst pa nepabeigtajām maskačkas jaunbūvēm un apčurā katru 2,5. rejošo suni. Varētu protams pabrīnīties par šādu situācijas nostādījumu tomēr ar jūsu atļauju atļaušos lūgt jums piekrišanu piebiedroties manam un manas sievas kopuzņēmumam A/S “Taigas naktskrekli”. Pats nepieciešamākais lai dotos 4000 km garajā ceļojumā uz akcionāru pilnsapulcēm, kuras notiek katru trešo mēneša trešdienu no 11.00-14.00 programmā paredzēta arī uguņošana, šampanietis un citas izklaides. Jāpiebilst, ka iemaksas lai dotos šajā izgājienā sastāda ne mazāk kā 23 000 eiro, jeb mūsu naudā pārrēķinot jūs sapratīsiet ka tas ir to vērts ņemot vērā, ka jāiziet kājām un jācer ka kaut kur pusceļā, bet ne ātrāk, jūs paņems kāds helikopters.
Visa šī patētiskā savirknējuma vērtība līdzinātos ar nulli, ja vien nebūtu iespējams arī negatīvs novērtējums, piemēram, -1, vai kā tamlīdzīgi, domāju, ka jums kā izglītotiem cilvēkiem neradīsies jautājumi šajā sakarā un mēs velti laiku nekavējot varēsim doties pie nākamā jautājuma, bet tikmēr kamēr mums porteris atved kafiju apskatīsim iepriekšējo jautājumu, kurā tika skārta tik mums visiem sāpīgā tēma par abortu nepilngadīgām meitenēm.
Šeit gribētu jautājumu nostādīt tā kā es to redzu, proti, es brīnišķīgi apzinos šīs problēmsituācijas kutelīgumu un nesaskaņas kādas var rasties ar dažādām šeit pārstāvētajām konfesijām, tomēr esmu pats sev konkrēti pateicis, ka ilgāk vairs nevar klusēt par šo sasāpējušo jautājumu un aicinu visus klātesošos lieku reizi atgriezties savās sirdīs un pajautāt pašiem sev – “ko es varu darīt lai risinātu šo jautājumu? Ko es jau esmu darījis lai to risinātu? Ko es nekad nedarīšu?” un visbeidzot – “kas pie velna šodien ir par dienu?” Atgādināšu, ka visā pasaulē pazīstamais mūsu ar jums kopējais tautietis Krišjānis Valdemārs savu runu līdzīgā konferencē nobeidza ar vārdiem – “dod un topi dodams”. Lai jums visiem jauka pastaiga šajā parkā kura augu valstības galotnes redzamas pa logu, lūdzu tagad visi pievērš uzmanību un iztēlojās kā būtu ja visi dižie latvju gari, kas kādreiz minuši šo zemi, tagadiņ augšāmceltos un iesaistoties pamatīgā brainstormingā sāktu kačāt latviešu pravas Briselē. Es savu galvu ķīlā dodu, ka mūsu kopprodukts uzlidotu kā raķete, jeb kā mūsu pārokeāna sadarbības partneri teiktu – “sky rocketing”. Lai miers jūsu sirdīs.