Tu esi kartupeļu biezputra. Tava ēstgriba saka sekojošo – “es esmu kartupeļu biezputra un mana ēstgriba saka sekojošo – apēd manu ēstgribu, es gribu būt ēstgriba, tās vietā tiek pievienota vērtība, uz veselību vērtība”. Tiekoties vakara tramvajā, mana vērtība saka sekojošo – “ja es būtu vērtība, man būtu ēstgriba, attiecīgi es mainītu pēdējo pieejamo un salīdzinu ar kaut kādu konkrētu gadījumu vai vērtību.” Ja ir sagaidāmi un zināmi, tad tas būtu jāņem vērā – jāsaož, jāsajūt. Cita lieta, cik tas ir .. konkrēti ņemts vērā. Nosacīti izkropļot pārskatus, gada beigās, nevis elements vai kas, kā šāds, kā šāds, pa četriem, tomēr nekas nebūs, nekas nenotiks, īstenībā tā būs – aizies uz peļņas/zaudējumu aprēķinu. Teorētiski to vajadzētu ņemt vērā, praktiski neesmu saskāries, ka to ņemtu vērā. Tas nebūtu tik nozīmīgi, būtiski. Ir kādi citi jautājumi par šo?
Tā, ja par šo jautājumu nav, tad pie šī standarta paliek, pie šīm norakstīšanas formulām. Ja notiek piegādes, viens piemērs, ja tirgotu zobu pastas, iepērk tūkstošus, tūkstoti, it kā viena un tā pati prece. Kā norakstās jautājums par šīm lietām.