rekā tumšums uznāca un kuģīši galvas salika gar sienu
restes atpūšas gar sāniem
tikai mazliet vējā trīc
iesnas pāri visam stāv iesnas
no atmosfēras frontes
uz baikālu ar caurvēju
kā kanāla malā
kā rododendru salā
kā pirmajā gultas veļā ietīties
kā izpletni izmest sev pa priekšu
un tad lec ar izgrieztām rokām
jo padebeši tura ciet
elpu grābj ar amoriem sapistiem