uz krītošām lapām deviņstāvu mājas
mēģina noturēt līdzsvaru uz paplātes
kūka šķīvī groza seju
aizsedz ar plaukstām, par ko?
man jāmaksā divdesmit gadu
skrienu pa apli ap telefona stabu
vienrīt saņēmos un uzrāpos
vadus mutē paņēmu un klausījos
tādu vēl nebiju dzirdējis pasauli
visās stabulēs kefīra pakas deg
un dūmi tādi kā naftas vadi
melni līdz apvārsnim acu āboli
un rokas kāds tur un tad pīkstēt sāk
piles pa vadiem ātrāk un ātrāk
un līnija iztaisnojas
iztek modinātājam beterijas