unciemaļaudis
zobus sakoduši dej ap ugunskuru
dzied, mēs esam jūrnieki
mūsu kuģi deg baltām sniega vērpetēm
katru reizi kad veram savu skatienu pret klāju
kaut kur ziemeļos viens briedis nomauj
un barikāžu lapiņas ar kārtas nummuriem
un piparu bodītes pa lēto sērkociņi
uzliktas smaganas uz betona dejo
ko viņām darīt kad apkārt melo, dejot

ar vārītām pupiņām piebērta klēts
priekšauta kabatā mazgabarīts
pif paf atskan mežā
piestāsim padzert šajā
un atliektiem zodiem un zobiem uz letes
viss ira redzams pat viltus tabletes

mūrniekiem beigas no priekšas piesteidzas
kasierīt kasierīt jūs aizmirsāt sarēķināt
steiga
kuģa klāju klāj paklāji blāvi
vai būtu jau snidzis kamēr vēroju kājas
uzmavas sakrusto zobrati sašļūk
šitādā garā ostas un ragi
aizslīd aiz krūštura
turies, radi!

atslodzei nomet uz paplātes avīzi
redzi, tā esmu es ar baranku