lēni brien pa sniegu vilciens
melnas zeķes vilnas pleķis
deguman priekšā atstarotājs
staro savu radiāciju vilcējs
velk visu pasauli pa sliedēm lācēns
aiztusnījies līdz elpas vadiem
pa vadiem, pa betoniem
tramvaja dēls elektrons
uzbūvē mums sliedi zem zemes
pazemes vilcienu ēveles
gribas taču kā matracī atlaisties
uzlekt un nozust bez pēdu