dzērvenīt!
padziedi man koši sarkanu kleitu
es dejošu lietū un taktis man birs uz stikliem
es māšu ar lakatu un putekļiem lietus neskādēs
ienāc manā nojumē, es tikko pārnācu
Mūkusalas bebri ir mūsu draugi
aplej mani ar smaidu
uzlej man kaut ko pārejošu
tu to atkārto un atkārto
bet mēs taču esam bērni
mūsu pļavā ir tikai divi koki
un abiem tiem galvas man rokā