izvandīji vijoles iekšas, piegrūztā grāmatu plauktā tipogrāfijas lelles.
mēs esam klajos laukos ieraktas mantas, robotiskās balsīs viena pār otru saka lelles. pabeidz teikumu un sāk no gala. maisam vaļā zobu pasta birst bez mitas tā jau visa polise būs pagalam kā āliņģī ielec tā nezin ko teikt.
bet es tikai davai davai, koklē ietinies drebinos un mētāju vēsos izmēķus ar kāju pirkstiem, kurš tad no rīta šauj salūtu tu rūdītais azbest

kūleņo kūleņo, kamēr apgāž podu ar vāzi un mazu apkaltu lādi. iedod atslēgu, uzbļauj. pagriež sakodumu un ģipsī iečurājis ezera dobumu nosusina lāses no glāzes vīns ir labs bet vairāk pīlādžu un kodaļu sals nāk bebri jau mīksti