Merķeļa ielas aero fotogrāfs. koku galotnēs pumpuriņi patvērušies astrālos ķermenīšos. vējš sašūpo miglaino mežu. labības vācelītē ar plānajiem pirkstiem lasa odziņas trūcīgi ģērbies sikspārnis. velk līdzi striķītī pie kājas piesietus olīšus. kabatas oderē grabinas mazi Plūdonīši, plikām pēdām kasa sēra un smilšu maisījumu, ieguļas ar plecu čupiņā. pēkšņi pietrūkstas nolec uz aukstā asfalta, aši paskatās apkārt un plakšķinādams pieskrien pie LU duvīm, parausta, vēlreiz, aizslēgts, ielec zālājā, sašķīst mākonī.
pamostas aero fotogrāfā, uzvelkamā raķetē. lai noturētos pie zemes iekrampējas ar kājām pieturas jumtā. spēcīgs vilnis pārstrukturē spēkus, pietura izlauž asfaltā robus un paceļas līdz trolejbusa vadiem, sadauza pāris krāsainos prožektorus, kas apgaismo ēkas fasādi un šūpodamās slīd pakaļ pēdējam trolejbusam