tā jau no bērnības
viens otru aprunā
godīgi pasaku
nummuru neceru
atceries kolīdz
no jumta tek siekalas
matraču dūniņas
atsperes spiež
kautrīgi apkārt
pa tumšiem plauktiņiem
sakārto grāmatas
muguras saspaidi
tā lai pirksti zili no svina
kāpurķēžu siksnas