starp ribām un smilšu kasti paslēpta pasaule, dūc pār taureņu līķiem un kaķu ķermeņu izgarojumiem, pār spalvu puduriem un ausu sēra putekļiem, pār degošām asaru gāzēm un dīgt sākušām plaušām. pasaule, kas slēpjas manā kabatā, tā ir pasaule, kurai ir domas kā pavardi, daudzi sarkani, dzelteni padebeši un kurlmēmi viadukti pār pasaules pārslām, kam krūtīs dimanti, dzied pasaule par sēklām no viņpasaules uz zirgiem ar telefoniem, ar vadiem kā padebešiem un kurlmēmiem operatoriem, dieva pasaule raud salpetra dimantus, dārdot krīt jūrā sajukuši pīlādži.