zivju iepirkuma cena
no 2005. gada 1. janvāra tiks noteiktas minimālās zivju iepirkuma cenas. vislielāko kāpostu varēs noraut tie, kas nodarbojas ar mencu makšķerēšanu, savukārt, ja aplūko pēc apjomiem, tad makšķernieki ar lielu jaudu makšķerēm var pievērsties brētliņu copēšanai, jo ja apskatam Zivjsaimniecības pārvaldes sniegtos datus par zivju nozveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 2003. gadā, tad redzams, ka līdera pozīcijā pārliecinoši ir brētliņas ar 41.74 tūkst. t., nozveju aiz sevis atstājot tādus ūdeņu iemītniekus kā reņģes ar 24.19 tūkst. t., mencas ar 4.63 tūkst. t. un pleknes ar 0.67 tūkst. t.
kā izteicās apjautātie makšķernieki, tad šāda valsts intervence zivjsaimniecībā iepriecinās zivju ķērājus, bet var sarūktināt patērētāju, jo iespējama cenu celšanās. svarīgs rādītājs šeit ir zivju lieluma kategorija. kā paziņoja lauksaimniecības ministrijas preses sekretārs, tad ķērāji tiks subsidēti tikai tādā gadījumā, ja zivis atbildīs šim te minētajam rādītājam. ar šiem parametriem sīkāk var iepazīties ES zivjsaimniecībai veltītajā mājas lapā. svarīgi piebilst, ka par zivīm, kuras nebūs izdevies realizēt tiks saņemtas kompensācijas no ES Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda.
kā konfidenciālā sarunā ar kādu augsti stāvošu ierēdni izdevās uzzināt, tad brētliņas tiekot izmantotas galvenās eksportētās zivju produkcijas - šprotu ražošanā.
nobeigumā jāmin fakti par biedu visiem nelikumīgajiem orgāniem, kuri plāno uzurpēties makšķerniekiem, kuri nepārprotami iegūs no šī jaunieveduma. tātad organizācijas, kuras pārstāv makšķernieku intereses un darbojas kā viņu jumts ir Latvijas Zivjsaimnieku asociācija, Latvijas zvejnieku federācija, Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācija.
kā galvenie konkurenti varētu tikt minēti latvijas zvejnieki, tomēr ņemot jaunās tehnoloģijas, kuras atļauj makšķerēt krastā sēžot pat vairāku kilometru rādiusā, tad smieklīgs šķiet apgalvojums, ka zvejnieki varētu radīt draudus makšķerniekiem, kuri solidarizējoties un radot makšķernieku konglomerātus var izbīdīties no sākuma ES zivju tirgū un vēlā, akumulējot kapitālu gan materiālo, gan intelektuālo, iziet arī pasaules tirgū un radīt nopietnas pārdomas gan Indoķīnas gan Bangokas makšķerniekos, kuri ar savām pirmskara makšķerēm mūsdienu popkultūrā tiek attēloti kā uzjautrinoši tipāži, lai sasmīdinātu pūcīgus bērneļus mūsu dzimtajā Latgalē.
žurnāla redakcija ir pārliecināta, ka nekas nekaitē dzīvot Latvijā un būt par dižu latvju makšķernieku. un tas nekas, ka ziemā no lielrādiusa makšķerēm nav liela jēga, jo ledus, bet nāks pavasaris, ledus izzudīs un sāksies mūsu uzvaras gājiens globālajā tirgū. mēs ticam, mēs varam.