liliputu visurgājējs skrien pa taciņu peciņai pakaļ un runā savā bārdā zvaniņus sakāris, nesaprto viņš, ka pieturās pietur tikai tad ja speciāli tiek pajautāts šoferim un tad ir jānes konfekškastes katrā trešajā mēneša trešdienā kā pateicība par to, ka esi tapis brīvs un saviem draugiem ir brīv stāstīt tikai patiesību no tā paša brīža, kad kāja skar Vecrīgas bruģi pie Pēterbaznīcas, kuras gailis liekās spalvas pār plecu pārmetis un kuras nokarājas līdz pus logam austrumu virzienā un svešzemju tirgoņi braucot jau pa gabalu redz, ka mūsu zemi nav skāris mēris un ka var droši piedāvāt savus falšos vīriešu dzimumlocekļus augļu pārdevējām - tantiņām Centrāltirgus paviljonos, kuru galdiņi izvietoti pa visu perimetru un uz kuriem uzliekot trīs kreiča dāmas var dabūt nelegālo alkoholu un tabakas izstrādājumus, bet tantiņas kurām uz sejas ar zemtekstu rakstīts - esmu kareivja māte, var pierunāt atmest kādu psihotropo vielu un norēķinoties ar intīmpreču veikalā zagtiem leopardādas roku dzelžiem kareivīgā tonī piesolīt pa muti visiem suteneriem parādot tiem baltu papīra nazi ar rūtotu spalu.