komatozs -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Februāris 9., 2019


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
14:08
Zīmes uz to rāda. Es kaut ko tādu negribu atcerēties, vismaz ne tagad. Stulbais prāts meklē risinājumu mezglam, ko pats radījis. Es zinu, es nezinu. Es gribu, es negribu. liec mani mierā, nolādētais kropli!

Tādā apjukuma izraisītā nogurumā ir miers. Nu, tad rādi man to, kas mani nomoka. Esmu pārāk noguris, lai darītu muļķības, atrisinam beidzot šito murgu. Lūdzu?! Nē, vecais, Tu būsi gatavs tam tikai tajā mirklī, kad tas jau būs noticis.

Vai Tu mani toreiz satiki? Tas visu mainītu.

Nē, neko tas nemainītu. Ej līdzi, kaķīt, rāmi, lēni, pavadiņā. NU, UN? Ja tas ir piedzīvots, tad nav nozīmes tiem sīkajiem murdziņiem, kas moka tieši tāpēc, ka tas ir noticis. Pašreizējais risinājums *ir* problēmas sastāvdaļa, viena no īstā, vēlamā risinājuma atslēgām.

Tik dīvaini... lūgt un saņemt tieši to, ko lūdzi. Nepārprotami.

(ir doma)


> Go to Top
Sviesta Ciba