vai egle ir meitene garos lindrakos, kas tibina pa saules zemi uz brāļu muižu?
šodien manī cīnijās gurnu svārki pret ceļu svārkiem un potīšu svārkiem. iekšējais spēks saka - minī! minī! jaciņu piegulošu un matus astē, un kājas tik garas. tad prātīgais cilvēks saka - kamōn, vakarā nāksi vēlu mājās, nedullo. un prātīgais cilvēks uzvilka ceļu brunčus. pieturā un autobusā centās nejusties tā, kā izskatījās. brīžiem kaut kas kaitina, ka esi jauka, mīlīga meitene, tāda precama skudriņa.
bet labi. naktī bij siltāk. un krēslā pie ineses un jāņa varēja iegrozīties ērti, brunču apjomu sastumjot starp vienu un otru cisku tā, ka nav jādomā draugu acu leņķi.
again. es saku inesei savus 2 sapņus, un par otro viņa saka - jā, jā, jāāāā...
ir forši, ka ir cilvēki, pie kuriem patiesam un 100% īstam būšana ne tikai ir drīkstama, bet atmaksājas ar uzviju.
un vēl es domāju, ja es būtu pietiekami godīga pati pret sevi, dažas "draudzības", kas tagad ir aiz ieraduma, tiktu šņak šņak.
bet pamēģināšu būt daudz sapņaināka visupirms sevī, tad jau dzīve pati sadalīs, kuram ko un cik.
vai ne? :))