kangari
Izslēpoju Lielajam Kangaru Osam muguru, vakar braucām tur ar mašīnu, un Viņš mani sakārdināja. Tā ka tagad sāpēs atkal šosezonai jaunas muskuļu grupas. Varētu pat rakstīt dngr - tikai to, kādi muskuļi pēc kura vīkenda sāp - un ar latīnisko nosaukumu vārdnīcu pēc gadiem "lasīt" - ō, te es biju bradāt pa sērsnu, te mēs nekustīgi gulējām neērtās pōzās, te tas, te šitas. Egles bij piesnigušas, stāvās nogāzes abpus ceļam vilināja laist lejup perpendikulāri, bet es skrakšķināju pa ceļu uz priekšu, paceļot acis uz codit pazīmēm ceļmalas kokos, uz ainavu, uz retām mašīnām. Es daudz domāju, bet nav iespējams to uzrakstīt. Domāju par ronjismu, par indiānismu, vīrišķību-sievišķību. Ropažu apkaimes suņus sakaitināju un mežā pie aktīva karjera dīvainu vietu uzgāju. Un Jugla tāda padomiski skumja, nodzērusies, ar tehniku sapačkāta, un Suntaži ar dzīvību un 'senām tautasdziesmām, i.kalniņa uc dziesmām saieta namā 1.martā sešpadsmitos'. Ropažu baznīca joprojām drupumūri, jumts, altārvietā baltais palags, eh. Jāuzvār kafij