esmu piekususi. pat mūzikas nupat ir par daudz. ..tagad iesēsties mašīnā, braukt pa nakts apēstiem ceļiem līkloču iekšup sapņu valstībā, klusā istabā švīks sērkociņu krāsns mutē ar koka skaliem, siltums, siltums. Gulēt ilgi, cik vien lien. Tad apstaigāt zemi, paēst pusdienas, pieskaroties katram mirklim, un sēdēt uz lieveņa un domāt. Tā līdz vēlai naktij. Tad piecelties un ieiet istabā.