runā, ka mēs (jau sen) smaržojot pēc piena
bet šodien un vakar arī es varu sajust tādu saldu smalkmaizīšu cilvēciņsmaržu.
deguns pūpolā :)

matracītis ("vajag cietu virsmu, kur bērniņam gulēt") mūsu lielajā gultā stāv teju vientuļš. nu katram gadījumam cenšos pārāk neaizkrāmēt. es nezinu, kurai no mums tā ir lielāka nepieciešamība - gulēt cieši kopā. iedobēs un līkumos, un uzkalnos, un šķērsām pāri, tik totāli nepareizi, cik vien iespējams. Pēkšņi visas bērnkopības pamācības šķiet svešatnas. esmu kaķene un stiepju savu sīciņu zobos.