Bērnībā, kādā 2.klasē, mums ar klasesbiedreni kādā sveša pagalma mūžīgajā izgāztuvē bija koka kastīte, kurā atstāt vēstules. Lai arī dzīvojām ne sevišķi tālu. Tā iedomājos tikko. Tas derētu tam "kā kuru reizi" un vispār lielai, brīvai nenoteiktībai.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: