lūdzu, pastniek, varbūt ir kāda aploksne ar darbaholisma prieka sporām, ko ievilkt nāsīs.
kādas darba stelles, visu cauru gadu ravējamu siltumnīcu.
katru pārdienu šūt tīklu gan jau ir saldāk, nekā mazgāt grīdas naksnīgā virtuvē. bet arī tas ir tikai nozīmīguma jautājums.

mēs dzīvojam tādā vidē, kur vēji nepūš par stipru un ūdeņi nenāk kalnā augšā. ko nu? ko iesākt ar to gatavību rosīties un darīt?