Sienu patveerums un cietums. Skrienu pie loga - taa manas dienas paiet - un tieshi shonakt slapjais parks pirmoreiz smarzho peec mezha. Ilga.
Ruugtas teejas, dunosha galva, naksniigs rezhiims un aizpampusi riikle. Kjermenis ciinaas ar kaut ko, es nezinu, ar ko. Kjermenis un bites shodien vienaadi iet savas mistiskaas, sveetaas darba takas.
Es gribu, un mani grib, un shkjeersaam. Fotograafijas paliidz atmineet cilveekus, bet es pati sevi nevaru satikt bildees. Jaaparunaa ar sevi. Jaauzaicina, ieluugums ar mezhgjiini, svaigs gaiss verandaa, un tik vien beedu kaa laputis uz rozeem
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: