Neatceros, varbūt 78. gadā, nu, vispār tur beigās bija tāds izmeklētājs Karmanovs... Vai Kormonov... Nu, vienvārdsakot, viņš tur mūs savāca tos visus, tos matainos, es jau pats nupat biju tikai atbraucis, bet tur priekšā jau bija tāda branga kompānija, nujā, tad arī mūs savilka busiņā, veda uz Rīgu. Matus? Man jau bija apgriezti iepriekšējā ķeršanā, nu, Gatim un tam, kā viņu... mēs viņu saucām par Nosovu... tam laikam nogrieza. Nezinu, tur bija tā, ka es tajā laikā jau sāku ar Pētera kompāniju vazāties, nezinu, kā tur viņiem... Bet sita un vilka jau arī mūs. Nu neko, dzīvs esu, velkos vēl. Es tā baigi arī nenarkojos ar viņiem, bija, protams, aicināšana, bet man jau tad bija sācies... kaut kad ap astoņdesmito vidu.. nū, es jau sāku interesēties par austrumu lietām, nu, tās... Vienvārdsakot, nebija mums pa ceļam. Kaut kad vēlāk vēl pie manis Gatis ievēlās pilnīgā neģīmī, tas jau vēlāk, cik zinu, viņam tas viss slikti beidzās pēc tam..