viltoti aktieri
ir dīvaini, ka mūs "attēlo". Es tagad skatos uz tiem abiem diviem, viņi sēž mūsu istabā un spriež par to, ka arī viņu istabu vajadzētu tā nokrāsot. Viņš viņu par čiepu sauc, un kad es pieraduma pēc atskatos, viņš mazliet samulst. Labi, ka par knīpu nesauc - tad es mazliet apvainotos, jo knē paliek knē - viena vienīgā.
un viņš runā attēlojot manu Viņu, un izteicienos un visā. Un žaketītēs un foto-lietās un gleznās. Bet es nejūtos viltota, man mazliet kauns, bet acis nenoduru vienalga. Vismaz tie abi jūtās labi.

Bet man toties ir a3 formāta old-bilde attīstīta, kur es melnbaltpelēka sēžu pretī Laimas pulkstenim un cilvēki aiz mani veido jūru, bet es? Es skatos uz sāniem un smaidu.