Vēl par vienu līmeni zemāk, uz izvemšanās robežas - garīgās drīzāk, nekā fiziskās.

Mana labā roka atteicās komunicēt ar manu saprātu un fizisko ķermeni, tas noveda pie injekcijām (tikai ne atkal). Tas apdullināja tik ļoti (pats fakts, ka tas atkal sāk notikt), ka es no bailēm fiziskajām sāku raudāt kā mazs bērns nobrāzis celi - cik vienkārši.
lieki piebilst - ka viss rodas galvā.

Es atkārtoju pie sevis -
I`m gonna be free.
I`m gonna be free.
And I`m gonna be brave.
I`m gonna be brave.

(saspiežoties)