Katru reizi nokļūstot tuvāk sev, to vajadzētu nosvinēt - ar kārtīgu ieskrējienu un izlidojienu no manas istabas loga. Zemi vajadzētu pazemināt par dažiem stāviem un galu galā - arī iesnas no galvas ir jāizdabbūn ārā - ja to dara dakterītis ar garo adatu - tad sanāk galvā tāds skaļš KRAKŠ. Un arī gaiss, paliek tik silts un tik biezs, ka drīz vakaros būs mājup jāplosto un jāvēro slīdošās ainavas.