Ojā!

Es neticēju tiem vārdiem, ko mans tēvs teica: "Pēc gadiem tu atcerēsies šo laiku, bērnību kā savas dzīves labākos gadus."

Tiešām, tad neparko nevajadzeja uztraukties, domāt utt. Te viss bija, paika, gulta, dzīve, skola.Kaut gan ar lielu aizrautību gaidīju kaut ātrak izaugtu liels.

Tagad paejot garām bijušajai sākumskolai, pat vidusskolai, Ar smaidu un labpatiku atceros to visu un vēlētos atgriezties kaut uz mirkli tais saulainajās dienās, kad ar draugiem skaidrijām pa skolas stadionu, pagalmu, klasi, un spēlējām spēles.
Eh...