Viņi dažreiz mani ceļ no rītiem, ap astoņiem un deviņiem, un pieprasa manu ieguldījumu kopprodukta uzlabošanai, mazai pastrādāšanai, bet tad man viņiem gribas teikt (lai arī miegs uzreiz nenāk, bet mugura nodevīgi smeldz), ka (vispār jau katru dienu es to varētu atkārtot), ka, ka, es atnāku ļoti vēlu vai agri, kad ārā jau sāk palikt auksti un uzreiz jau es neaizeju gulēt, un ka man sāp mugura, un ka es taču esmu tik ļoti notievējusi, bet tur es klusēju un daru.
hmm, cik nodevīgi pret sevi - man reibst galva no krastuma un visi locekļi tik ļengani, es nevaru saņemties paēst, jo karstums baro, kāpdams un spiezdamies visur iekšās,
es varētu bērniem stāstīt par to, kas notiek naktīs